Latvijas deficīts 2026: vai 3% robeža tiks pārsniegta?

Autors: Go Uptime ekonomikas redakcija
Atjaunināts: 2026. gada 24. augustā

Finanšu ministrija 2026. gada 1. augustā norādīja, ka Latvijas valdība plāno fiskālo konsolidāciju, lai 2026. gada budžetā ievērotu Eiropas Savienības budžeta disciplīnas nosacījumus. Tas samazina risku pārsniegt 3% deficīta robežu, taču vēl nenosaka gala iznākumu. Prognozes vērtējums noslēgsies 2027. gada 30. aprīlī, kad par 2026. gadu jau būs pieejams publisks oficiālais rezultāts.

Īsi par svarīgāko

• Jautājums: vai Latvijas 2026. gada vispārējās valdības deficīts pārsniegs 3% no IKP?
• Termiņš: 2027. gada 30. aprīlis.
• TAIP: oficiālais rādītājs ir lielāks par 3,0% no IKP.
• NĒ: rādītājs ir 3,0% vai mazāks.
• Izšķirošais avots: publiski pieejamais Latvijas oficiālais gada rezultāts atbilstoši ES deficīta metodoloģijai.

Konsolidācijas plāns ir svarīgs, bet rezultāts vēl nav zināms

Finanšu ministrijas budžeta prognožu informācija apliecina valdības nodomu veikt fiskālo konsolidāciju un ievērot ES budžeta disciplīnu. Tas ir būtisks politikas signāls: izdevumu un ieņēmumu lēmumi tiek gatavoti, apzinoties 3% robežu.

Tomēr plāns nav tas pats, kas gada faktiskā bilance. Deficītu var mainīt ekonomikas izaugsme, nodokļu ieņēmumi, papildu budžeta piešķīrumi, projektu izpildes temps un valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Arī gada beigās pieņemts politisks lēmums var būtiski mainīt rezultātu.

Svarīgs ierobežojums ir tas, ka publicētais konsolidācijas virziens pats par sevi nedod pietiekamu pamatu nosaukt precīzu deficīta procentu. Tādēļ pašlaik pamatotāk ir vērtēt spēkus, kas Latviju virza uz abām 3% robežas pusēm, nevis pasniegt vienu skaitli kā drošu iznākumu.

Ko patiesībā nozīmē ES noteiktā 3% robeža

Stabilitātes un izaugsmes paktā izmantotie 3% attiecas uz vispārējās valdības budžeta deficītu pret iekšzemes kopproduktu. Tas aptver plašāku publiskā sektora loku nekā tikai valsts pamatbudžets un tiek vērtēts pēc ES statistikas metodoloģijas.

Tādēļ gada budžeta likumā ierakstīta bilance ne vienmēr sakrīt ar vēlāk publicēto rādītāju. Rezultātu var ietekmēt darījumu statistiskā klasifikācija, pašvaldību bilances, valsts uzņēmumu darījumi un uzkrājuma principa piemērošana.

Arī saucējs ir svarīgs. Ja nominālais IKP izrādās lielāks, tā pati deficīta summa veido mazāku procentu no IKP. Ja ekonomikas izaugsme vai cenu līmenis ir zemāks par prognozēto, deficīta attiecība var palielināties pat bez jauniem izdevumu lēmumiem.

Inflācija var palielināt gan nodokļu ieņēmumus, gan izdevumus

Mērena inflācija īstermiņā var palīdzēt budžeta ieņēmumiem. Augstākas preču un pakalpojumu cenas palielina nominālo pievienotās vērtības nodokļa bāzi, bet algu kāpums var veicināt darbaspēka nodokļu ieņēmumus. Arī nominālais IKP parasti aug straujāk nekā situācijā bez cenu kāpuma.

Taču ieguvums nav automātisks. Ja cenu pieaugums samazina mājsaimniecību pirktspēju un patēriņa apjomu, PVN ieņēmumi var būt vājāki par gaidīto. Lēnāka uzņēmumu peļņas izaugsme savukārt ierobežo citus ieņēmumus.

Inflācija palielina arī valsts izdevumus. Sadārdzinās būvniecība, enerģija, preces un pakalpojumi, bet pensiju un citu maksājumu indeksācija var paaugstināt turpmāko gadu saistības. Tāpēc budžetam svarīgs ir ne tikai inflācijas līmenis, bet arī tas, cik ātri ieņēmumi pielāgojas salīdzinājumā ar izdevumiem.

Aizsardzība, enerģētika un parāda procenti rada papildu spiedienu

Aizsardzības finansējuma palielināšana ir viens no galvenajiem 2026. gada fiskālajiem izaicinājumiem. Ja papildu izdevumi netiek segti ar jauniem ieņēmumiem, izdevumu samazinājumu citās jomās vai atļautu fiskālo elastību, tie palielina deficīta risku.

Līdzīga situācija ir ar enerģētikas investīcijām. Tās var stiprināt drošību un ekonomikas potenciālu ilgtermiņā, taču īstermiņā projektu līdzfinansējums un būvniecības izmaksas ietekmē budžetu. ES finansējums var mazināt valsts slogu, tomēr izšķiroša ir katra projekta finansēšanas un uzskaites struktūra.

Trešais faktors ir valsts parāda apkalpošana. Augstākas procentu likmes nepalielina visu parāda izmaksu uzreiz, jo obligācijas tiek refinansētas pakāpeniski. Tomēr jauni aizņēmumi un iepriekš emitēta parāda pārfinansēšana ar dārgākiem nosacījumiem var celt procentu izdevumus.

Šīs izmaksas samazina budžeta telpu citām prioritātēm. Pat ja parāda līmenis saglabājas pārvaldāms, augoši procentu maksājumi apgrūtina konsolidāciju un palielina vajadzību pēc skaidras vidēja termiņa fiskālās stratēģijas.

Kā veidotos TAIP un NĒ scenāriji

Ceļš uz deficītu virs 3%

TAIP scenārijs kļūtu ticamāks, ja nodokļu ieņēmumi atpaliktu no plāna, ekonomikas izaugsme būtu vājāka vai valdība gada laikā pieņemtu jaunus nekompensētus izdevumu lēmumus. Risku palielinātu arī straujāka aizsardzības projektu izpilde, dārgāka enerģētikas infrastruktūra un lielāki procentu maksājumi.

Robežas pārsniegšanai nav vajadzīgs viens ārkārtējs notikums. Pietiktu ar vairāku nelielu noviržu summu, īpaši tad, ja sākotnējā budžeta rezerve zem 3% būtu šaura.

Ceļš uz deficītu 3% robežās

NĒ scenāriju atbalsta Finanšu ministrijas apstiprinātais konsolidācijas virziens. To nostiprinātu nodokļu ieņēmumi atbilstoši vai virs plāna, izdevumu kontrole un piesardzīga papildu apropriāciju piešķiršana.

Palīdzētu arī spēcīgāks nominālā IKP pieaugums, efektīva ES finansējuma izmantošana un investīciju izdevumu sadalīšana pa vairākiem gadiem. Izšķiroša būtu valdības spēja saglabāt rezervi neparedzētām izmaksām, nevis tikai formāli pietuvoties 3% slieksnim.

Pārsniegšana nenozīmētu tūlītēju sodu vai reitinga kritumu

Deficīts virs 3% būtu nopietns fiskālās disciplīnas signāls, tomēr sekas nebūtu automātiskas. Eiropas Komisija vērtētu pārsnieguma apmēru, ilgumu, ekonomikas apstākļus, parāda dinamiku un piemērojamo ES fiskālo elastību.

Iespējama pārmērīga budžeta deficīta procedūra vispirms nozīmētu pastiprinātu uzraudzību un prasību noteikt korekcijas ceļu. Finansiālas sankcijas eirozonas valstij nav pirmais solis; tās kļūtu aktuālas tikai noteiktos procedūras posmos un neatbilstības gadījumā.

Arī kredītreitinga izmaiņas nav mehāniski piesaistītas vienam gadam virs 3%. Reitingu aģentūras parasti vērtē parāda līmeni, ekonomikas noturību, finansēšanas izmaksas un politikas uzticamību kopumā. Tomēr atkārtota mērķu neizpilde vai neskaidrs konsolidācijas plāns var palielināt aizņemšanās riska prēmiju.

Iedzīvotājiem praktiskās sekas var parādīties nākamajos budžetos: mazāka telpa algu, pabalstu un investīciju palielināšanai, jauni ieņēmumu pasākumi vai izdevumu pārskatīšana. Savlaicīga korekcija parasti ļauj šīs izvēles sadalīt vairākos gados.

Rezultātu noteiks oficiālais gada rādītājs

Prognoze tiks izšķirta pēc pirmā līdz 2027. gada 30. aprīlim publiski pieejamā Latvijas 2026. gada vispārējās valdības deficīta rezultāta, kas sagatavots atbilstoši ES metodoloģijai. Ja publicētais rādītājs būs lielāks par 3,0% no IKP, iznākums būs TAIP; ja tas būs 3,0% vai mazāks, iznākums būs NĒ.

Vēlāki statistikas labojumi sākotnējo iznākumu nemainīs. Ja līdz termiņam skaitlis nebūs publicēts vai dažādi oficiālie avoti sniegs atšķirīgus rādītājus, priekšroka būs skaidri marķētam vispārējās valdības gada rezultātam pēc ES deficīta metodoloģijas.

Līdz tam svarīgākie signāli būs Finanšu ministrijas atjaunotās makroekonomikas un budžeta prognozes, nodokļu ieņēmumu izpilde, papildu izdevumu lēmumi un procentu maksājumu dinamika. Tie var mainīt varbūtību, bet tikai gada oficiālais rezultāts dos galīgo atbildi.

Avots: Finanšu ministrija