15. Saeimas vēlēšanas: vai aktivitāte pārsniegs 60%

1. Saeimas vēlēšanas paredzētas 2026. gada 3. oktobrī, un galvenais prognozes jautājums ir, vai tajās piedalīsies vairāk nekā 60% balsstiesīgo. Datumu pamato Latvijas Republikas Satversmes 11. pants, kas nosaka, ka Saeimas vēlēšanas rīkojamas oktobra pirmajā sestdienā. Prognoze tiks slēgta vēlēšanu dienā, taču atbildi noteiks tikai Centrālās vēlēšanu komisijas vēlāk publicētais galīgais aktivitātes rādītājs.

Autors: Go Uptime redakcija. Publicēts 2026. gada 23. augustā. Avots: Centrālā vēlēšanu komisija.

Prognozes robeža un izšķiršanas kārtība

• Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanu aktivitāte pārsniegs 60%?
• Termiņš: 2026. gada 3. oktobris.
• JĀ: CVK galīgais rādītājs ir lielāks par 60,00%.
• NĒ: galīgais rādītājs ir tieši 60,00% vai zemāks.
• Izšķirošais avots: CVK publicētie 15. Saeimas vēlēšanu galīgie rezultāti.

Sākotnējie dati vēlēšanu vakarā ļaus novērtēt iespējamo iznākumu, tomēr tie nebūs galīgi. Ja pēc balsu apkopošanas, pārbaudēm vai datu precizēšanas aktivitātes rādītājs mainīsies, noteicoša būs jaunākā CVK publikācija ar galīgo rezultātu.

Šī robeža ir matemātiski stingra. Piemēram, 60,01% nozīmētu JĀ, bet 60,00% — NĒ. Noapaļojumu vai starprezultātu interpretācija nevar aizstāt CVK norādīto galīgo procentu. Tādēļ vēlēšanu nakts rādījums, kas atrodas ļoti tuvu robežai, jāuztver kā provizorisks, nevis kā galīgā atbilde.

Iepriekšējās vēlēšanas rāda, cik grūti pārvarēt 60% robežu

CVK dati par iepriekšējām Saeimas vēlēšanām sniedz vēsturisku salīdzinājumu, nevis garantiju 2026. gada iznākumam. Pēdējās četrās vēlēšanās aktivitāte palika zem 60%, lai gan 14. Saeimas vēlēšanās tai pietrūka mazāk par vienu procentpunktu.

Vēsturiskā tabula parāda divus pretējus signālus. No vienas puses, 60% nav nesasniedzama robeža — 2010. gadā aktivitāte to pārsniedza. No otras puses, kopš tā laika nevienās Saeimas vēlēšanās tā nav pārvarēta.

1. gada rādītājs ir īpaši nozīmīgs salīdzinājumam. Lai 2026. gadā sasniegtu JĀ iznākumu, aktivitātei būtu jāpieaug par vairāk nekā 0,57 procentpunktiem salīdzinājumā ar 14. Saeimas vēlēšanām. Tas ir samērā neliels attālums, taču iznākumu var mainīt pat salīdzinoši nelielas vēlētāju grupas līdzdalība vai palikšana mājās.

Vienlaikus vēsturiskie procenti neparāda, kuri vēlētāji 2026. gadā būs aktīvāki un kuri nepiedalīsies. Tie palīdz novērtēt robežas sasniedzamību, bet neaizstāj aktuālos datus par līdzdalību vēlēšanu dienā.

Kuri faktori var palielināt līdzdalību 2026. gadā

Vēlētāju mobilizāciju parasti veicina skaidra politiskā izvēle un sajūta, ka vēlēšanu rezultāts būtiski ietekmēs valsts turpmāko virzienu. Ja partiju konkurence būs cieša un vairākām politiskajām apvienībām būs reālas izredzes pārvarēt 5% barjeru, vēlētājiem var rasties papildu motivācija piedalīties.

Aktivitāti var palielināt arī jautājumi ar tiešu ietekmi uz mājsaimniecībām: dzīves dārdzība, nodokļi, drošība, veselības aprūpe, izglītība un reģionālo pakalpojumu pieejamība. Jo skaidrāk vēlētāji saskata saikni starp savu balsi un nākamās valdības lēmumiem, jo lielāka var būt līdzdalība.

Svarīga būs arī praktiskā pieejamība. CVK informācija par iecirkņiem, balsošanas laiku, balsošanu ārvalstīs un citiem līdzdalības veidiem var mazināt šķēršļus cilvēkiem, kuri vēlēšanu dienā neatrodas deklarētajā dzīvesvietā vai Latvijā.

Mobilizāciju var atbalstīt:

• cieša konkurence starp partijām un deputātu kandidātu sarakstiem;
• augsta sabiedrības interese par valdības veidošanu;
• saprotama un laikus pieejama CVK informācija;
• aktīva Latvijas pilsoņu iesaiste ārvalstīs;
• ērti sasniedzami iecirkņi un skaidra balsošanas kārtība.

Kas var noturēt aktivitāti zem 60%

NĒ scenārijs kļūs ticamāks, ja priekšvēlēšanu laikā pieaugs vilšanās partijās vai pārliecība, ka balsojums neko būtiski nemainīs. Līdzdalību var mazināt arī neskaidra izvēle, zema uzticēšanās politiskajam procesam un kampaņa, kas nespēj uzrunāt neizlēmušos vēlētājus.

Atsevišķs risks ir praktiska neinformētība. Vēlētājs var būt gatavs piedalīties, bet laikus nenoskaidrot iecirkņa atrašanās vietu, darba laiku vai balsošanas iespējas ārvalstīs. Tādēļ pirms vēlēšanām būtiski pārbaudīt aktuālo kārtību CVK vietnē, nevis paļauties uz iepriekšējo vēlēšanu pieredzi.

Aktivitāti var ietekmēt arī vēlēšanu dienas apstākļi, iedzīvotāju mobilitāte, dezinformācija un sabiedrības nogurums no ilgstošiem politiskiem strīdiem. Neviens no šiem faktoriem atsevišķi nenosaka gala rezultātu, taču kopā tie var būt izšķiroši tik šaurā robežsituācijā.

Kā varēs balsot Latvijā un ārvalstīs

Centrālā vēlēšanu komisija ir galvenais oficiālās informācijas avots par Saeimas vēlēšanu organizēšanu. Tuvojoties balsojumam, CVK publicēs iecirkņu sarakstu, darba laikus, vēlētājiem nepieciešamo dokumentu prasības un precīzu kārtību dažādiem balsošanas veidiem.

Latvijā vēlētājiem būs jāseko informācijai par iecirkņiem un iespējām nodot balsi noteiktajos laikos. Savukārt ārvalstīs dzīvojošajiem vai īslaicīgi esošajiem Latvijas pilsoņiem īpaši svarīgi būs pārbaudīt, kur izveidoti iecirkņi un kādi termiņi attiecas uz citiem pieejamajiem balsošanas risinājumiem.

Praktiski vēlētājam pirms 3. oktobra jāpārbauda:

• vai personu apliecinošais dokuments ir derīgs;
• tuvākā vēlēšanu iecirkņa adrese un darba laiks;
• CVK norādītā balsošanas kārtība Latvijā vai ārvalstīs;
• visi pieteikšanās termiņi, ja izvēlētajam balsošanas veidam tādi paredzēti.

Konkrētā kārtība var atšķirties no iepriekšējām vēlēšanām, tādēļ noteicoša būs 2026. gadam publicētā CVK informācija. Tas ir arī praktisks mobilizācijas faktors: interese par vēlēšanām pati par sevi nenodrošina līdzdalību, ja vēlētājs nav laikus pārbaudījis, kur un kā var balsot.

Ko aktivitāte nozīmēs jaunās valdības mandātam

Aktivitāte virs 60% pati par sevi nenosaka, kuras partijas iekļūs Saeimā vai kāda būs nākamā koalīcija. Tā arī nav atsevišķs juridisks nosacījums vēlēšanu spēkā esamībai. Tomēr politiski plašāka līdzdalība ļauj apgalvot, ka parlamenta sastāva izvēlē piedalījusies lielāka sabiedrības daļa.

Tas var stiprināt jaunās Saeimas un vēlāk izveidotās valdības sabiedrisko mandātu, īpaši tad, ja rezultāts dod skaidru vairākumu. Vienlaikus augsta aktivitāte negarantē stabilu koalīciju: valdības noturību ietekmēs mandātu sadalījums, partiju spēja vienoties un politisko domstarpību dziļums.

Arī aktivitāte zem 60% nenozīmētu, ka valdībai trūkst tiesiska mandāta. Tā drīzāk būtu norāde uz ierobežotāku sabiedrības iesaisti un iemesls analizēt, kuras vēlētāju grupas nepiedalījās.

Galīgā atbilde būs CVK rezultātos

JĀ scenārijam nepieciešama kaut neliela, bet precīzi fiksēta 60% robežas pārvarēšana. To varētu nodrošināt cieša politiskā konkurence, augsta jautājumu nozīmība un veiksmīga vēlētāju mobilizācija Latvijā un ārvalstīs.

NĒ scenārijs iestāsies, ja aktivitāte apstāsies pie 60,00% vai zemāk. Iepriekšējo četru Saeimas vēlēšanu pieredze rāda, ka šāds iznākums ir pilnīgi iespējams, turklāt 2022. gada rezultāts atradās ļoti tuvu noteiktajai robežai.

Pirmais būtiskais signāls būs CVK publicētā aktivitāte vēlēšanu dienas gaitā un pēc iecirkņu slēgšanas. Tomēr prognozi galīgi izšķirs tikai CVK apstiprinātais 15. Saeimas vēlēšanu rezultāts, pat ja tas atšķirsies no vēlēšanu vakarā redzamajiem sākotnējiem datiem.

Avots: Centrālā vēlēšanu komisija