ECB 10. septembrī: vai likme kritīs un kredīti kļūs lētāki

Eiropas Centrālās bankas Padome 2026. gada 9.–10. septembrī rīkos nākamo monetārās politikas sanāksmi. Tās lēmums var mainīt Euribor gaidas un vēlāk arī daļas Latvijas kredītņēmēju maksājumus, taču zemāka ECB likme nenozīmē tūlītēju un vienādu ietaupījumu visiem. Izšķiroši būs gan 10. septembrī publicētie skaitļi, gan katra līguma likmes pārskatīšanas noteikumi.

Autors: Go Uptime redakcija. Sagatavots 2026. gada 29. augustā.

Prognoze vienā skatā

• Jautājums: vai ECB 10. septembrī samazinās noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmi?
• Termiņš: 2026. gada 10. septembris, kad paredzēta lēmuma publicēšana.
• JĀ: jaunā noguldījumu iespējas likme ir zemāka nekā pēc iepriekšējās monetārās politikas sanāksmes.
• NĒ: likme paliek nemainīga vai tiek paaugstināta.
• Rezultāts: ECB monetārās politikas lēmums un oficiālā galveno procentu likmju tabula.

Tirgus procentu likmes var sākt kustēties vēl pirms sanāksmes, jo tās atspoguļo investoru gaidas. Tomēr prognozes iznākumu nenoteiks Euribor, ekonomistu aptaujas vai preses konferences formulējumi. To noteiks tikai oficiāli publicētā ECB noguldījumu iespējas procentu likme.

Ko ECB jau ir apstiprinājusi par septembra sanāksmi

ECB Padomes kalendārā monetārās politikas sanāksme paredzēta 9. un 10. septembrī. Tieši otrajā dienā ECB publicē lēmumu par galvenajām procentu likmēm un skaidro ekonomiskos apsvērumus, kas bijuši tā pamatā.

Plānotais lēmuma publicēšanas laiks ir plkst. 14.15 pēc Frankfurtes laika jeb plkst. 15.15 pēc Latvijas vasaras laika. Ja ECB mainīs publicēšanas grafiku, noteicošais būs tās pašas dienas oficiālais kalendārs un lēmuma laika zīmogs.

Noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme nav komercbankas klientam piedāvātā depozīta likme. Tā ir likme, ko ECB maksā eirozonas bankām par līdzekļu izvietošanu uz nakti, un tā ir nozīmīgs īstermiņa naudas tirgus nosacījumu atskaites punkts.

Kā tiks salīdzināta iepriekšējā un jaunā likme

Salīdzinājumā jāizmanto divi ECB publicēti skaitļi. Iepriekšējā likme būs noguldījumu iespējas procentu likme, kas oficiāli noteikta pēc monetārās politikas sanāksmes tieši pirms 10. septembra. Jaunā likme būs 10. septembra lēmumā norādītā likme neatkarīgi no tās spēkā stāšanās dienas.

Rezultāta ierakstā abi skaitļi jānorāda nepārprotami: “iepriekšējā likme — X,XX%; jaunā likme — Y,YY%”. Pirms 10. septembra jaunā likme vēl nav publicēta, tādēļ to nevar godīgi uzrādīt kā zināmu faktu. Arī iepriekšējās likmes skaitliskā vērtība izšķiršanas brīdī jānolasa ECB aktuālajā tabulā, nevis jāpieņem no agrākas publikācijas.

Ja jaunā likme būs kaut par 0,01 procentpunktu zemāka, rezultāts būs JĀ. Ja tā būs identiska vai augstāka, rezultāts būs NĒ. Arī gadījumā, ja ECB mainīs citu galveno likmi, bet noguldījumu iespējas likmi saglabās, iznākums būs NĒ.

ECB galveno procentu likmju tabula ļauj pārbaudīt likmju vērtības un spēkā stāšanās datumus. Savukārt monetārās politikas lēmumu sadaļā būs pieejams pats 10. septembra lēmums.

Kāpēc ECB samazinājums nenonāk kredītmaksājumā uzreiz

Daudziem hipotekārajiem kredītiem Latvijā kopējo procentu likmi veido bankas pievienotā likme un mainīgais Euribor. ECB noguldījumu iespējas likme ietekmē naudas tirgus apstākļus, bet Euribor nav mehāniski tai piesaistīts viens pret vienu.

Euribor var samazināties pirms ECB lēmuma, ja tirgus dalībnieki likmes griezumu jau gaida. Tas var arī gandrīz nemainīties pēc paša lēmuma, ja samazinājums bijis pilnībā ierēķināts. Pretējs pārsteigums vai piesardzīgs ECB vēstījums par turpmākajiem mēnešiem var radīt arī augšupvērstu kustību.

Kredīta maksājumā jaunais Euribor parasti parādās tikai līgumā noteiktajā pārskatīšanas datumā. Kredītam ar trīs mēnešu Euribor pārskatīšana var notikt ik pēc trim mēnešiem, bet sešu vai 12 mēnešu Euribor gadījumā esošā vērtība var palikt spēkā ilgāk.

Bankas pievienotā likme parasti nemainās kopā ar ECB lēmumu. Tā var būt fiksēta līgumā, maināma tikai konkrētos apstākļos vai pārskatāma pēc atsevišķas vienošanās. Tādēļ diviem aizņēmējiem ar līdzīgu kredīta atlikumu septembra lēmuma ietekme var parādīties dažādos datumos un atšķirīgā apmērā.

Praktisks piemērs kredītlīguma pārbaudei

Pieņemsim, ka līgumā rakstīts: “Procentu likme ir bankas pievienotā likme 1,80% plus sešu mēnešu Euribor; Euribor tiek pārskatīts katru gadu 15. janvārī un 15. jūlijā, izmantojot līgumā noteiktajā dienā publicēto vērtību.”

Šādu nosacījumu lasa trīs soļos:

1. Jāpārbauda atskaites indekss — šajā piemērā tas ir sešu mēnešu Euribor.
2. Jāatrod nākamais pārskatīšanas datums — pēc 10. septembra tas būtu nākamā gada 15. janvāris.
3. Jānoskaidro, kuras dienas Euribor vērtību banka izmanto un ko līgums paredz, ja šī diena nav darbdiena.

Tas nozīmē, ka pat pēc ECB likmes samazinājuma septembrī konkrētā aizņēmēja maksājums rudenī var nemainīties. Ja līdz janvārim sešu mēnešu Euribor būs zemāks, banka pārrēķinās kopējo likmi saskaņā ar līgumu.

Ilustrācijai: ja 100 000 eiro kredītam ar 20 gadu atlikušo termiņu kopējā gada likme samazinātos no 4,30% līdz 4,05%, teorētiskais vienāda ikmēneša maksājuma kritums būtu aptuveni 13 eiro. Tas nav individuāls bankas aprēķins — faktisko summu ietekmē atlikums, termiņš, atmaksas grafiks, noapaļošana un līguma nosacījumi.

Ietekme uz uzņēmumu finansējumu un noguldījumiem

Mazajiem uzņēmumiem zemākas eiro procentu likmes var samazināt mainīgas likmes aizdevumu izmaksas un uzlabot jauna finansējuma nosacījumus. Tomēr bankas piedāvājumu veido arī uzņēmuma naudas plūsma, nodrošinājums, nozare, kredītrisks un bankas marža. ECB griezums pats par sevi negarantē lētāku aizdevumu.

Uzņēmumam jāpārbauda, vai finansējuma līgumā izmantots Euribor vai cita bāzes likme, cik bieži tā tiek pārskatīta un vai paredzēta minimālā procentu likmes robeža. Šāda robeža var ierobežot ieguvumu no tirgus likmju krituma.

Noguldītājiem ietekme parasti ir pretēja. Ja tirgus likmes virzās lejup, bankas var pazemināt jaunu termiņnoguldījumu un krājkontu piedāvāto ienesīgumu. Jau noslēgta fiksētas likmes termiņnoguldījuma procenti parasti saglabājas līdz termiņa beigām, ja vien līgums neparedz citādi.

Kas var novest pie JĀ vai NĒ rezultāta

JĀ scenāriju atbalstītu vājāka eirozonas izaugsme, noturīga inflācijas atgriešanās ECB mērķa virzienā un pārliecība, ka algu un pakalpojumu cenu spiediens mazinās. Tomēr šie apstākļi vēl negarantētu griezumu tieši septembrī.

NĒ scenārijs ietver gan likmes saglabāšanu, gan paaugstināšanu. ECB varētu nogaidīt, ja inflācija būtu svārstīga, algu kāpums saglabātos spēcīgs vai jaunākie dati radītu šaubas par cenu stabilitāti. Nemainīga likme nenozīmētu, ka Euribor vai kredītu piedāvājumi vispār nekustēsies, jo tirgus vērtē arī nākamos ECB lēmumus.

Pēc publikācijas svarīgākais būs pārbaudīt lēmumā norādīto noguldījumu iespējas likmi, salīdzināt to ar iepriekšējās sanāksmes vērtību un tikai tad vērtēt, kad iespējamā tirgus likmju kustība var sasniegt konkrēto kredītlīgumu.

Avots: Eiropas Centrālā banka