15. Saeimas vēlēšanas: vai 3. oktobrī aktivitāte pārsniegs 60%?

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, un galvenais līdzdalības atskaites punkts jau ir zināms: Centrālās vēlēšanu komisijas dati rāda, ka 2022. gadā nobalsoja 59,43% balsstiesīgo. Prognoze tiek slēgta vēlēšanu dienā, taču tās iznākumu noteiks tikai vēlāk publicētais CVK galīgais valsts kopējais rādītājs.

Autors: Go Uptime redakcija

Publicēts: 2026. gada 28. augustā

Īsi par svarīgāko

• Jautājums: vai galīgā aktivitāte būs stingri lielāka par 60,00%?
• Prognozes termiņš ir 2026. gada 3. oktobris.
• JĀ iznākumam nepieciešams rādītājs virs 60,00%.
• Tieši 60,00% vai mazāk nozīmē NĒ.
• Izšķirošs būs tikai CVK publicētais galīgais valsts kopējais rezultāts.

Šis slieksnis ļauj salīdzināt 15. Saeimas vēlēšanas ar iepriekšējo balsojumu, taču tas nepasaka priekšā iznākumu. Līdzdalību var ietekmēt vēlētāju mobilizācija, partiju konkurence, sabiedrības uzticēšanās, praktiskās balsošanas iespējas un vēlēšanu dienas apstākļi.

Lasi arī: 15. Saeimas vēlēšanas: vai 3. oktobrī aktivitāte pārsniegs 60%?

Kāpēc 60% robeža ir politiski nozīmīga

Vēlētāju aktivitāte parāda, cik liela balsstiesīgo sabiedrības daļa ir piedalījusies jaunās Saeimas izvēlē. Augstāks rādītājs var stiprināt priekšstatu, ka parlamenta sastāvs balstās uz plašāku sabiedrības līdzdalību, lai gan tas nemaina Satversmē noteikto deputātu pilnvaru apjomu.

Ja aktivitāte pārsniegtu 60%, politiskajā diskusijā to varētu interpretēt kā plašāku vēlētāju iesaisti nekā 2022. gadā. Tas būtu īpaši nozīmīgi, ja pieaugums būtu vērojams dažādos Latvijas reģionos un ārvalstīs, nevis tikai atsevišķās teritorijās.

Ja līdzdalība paliktu pie 60% vai zemāk, tas nenozīmētu, ka vēlēšanu rezultāts ir mazāk spēkā esošs. Tomēr partijām, jaunajai koalīcijai un opozīcijai būtu svarīgi skaidrot, kādēļ ievērojama balsstiesīgo daļa nav piedalījusies un kā atjaunot šo cilvēku iesaisti.

Aktivitātes rādītājs arī palīdz nošķirt partiju panākumus no kopējās mobilizācijas. Politiskā spēka balsu skaits var pieaugt tādēļ, ka tas pārliecinājis jaunus atbalstītājus, taču pieaugumu var radīt arī vienkārši lielāks kopējais vēlētāju skaits.

2022. gada rezultātu no 60% šķīra 0,57 procentpunkti

CVK informācija par 14. Saeimas vēlēšanām rāda, ka 2022. gada balsojumā piedalījās 59,43% balsstiesīgo. Līdz 60% robežai pietrūka 0,57 procentpunktu, tādēļ 2026. gada prognozes slieksnis atrodas ļoti tuvu iepriekšējam rezultātam.

Salīdzinājums ir vienkāršs, tomēr 0,57 procentpunktu starpība nav automātiska prognoze par pieaugumu. Vēlēšanu dalībnieki, kampaņas aktualitātes un sabiedrības noskaņojums 2026. gadā var būt citāds nekā pirms četriem gadiem.

Arī nelielas izmaiņas neaktīvo vēlētāju rīcībā var izšķirt robežas pārvarēšanu. Ja daļa cilvēku, kuri 2022. gadā nebalsoja, šoreiz piedalās, JĀ scenārijs kļūst ticamāks. Ja iepriekšējie vēlētāji paliek mājās, pieaugumu var neitralizēt pat veiksmīga citu grupu mobilizācija.

Latvijas un ārvalstu balsojums veidos vienu galīgo koprādītāju

Vēlētāju līdzdalība jāvērtē valsts mērogā. Balsojums Latvijas iecirkņos parādīs aktivitāti dažādās pašvaldībās un reģionos, savukārt ārvalstīs nodotās balsis atspoguļos ārpus Latvijas dzīvojošo balsstiesīgo iesaisti.

Atsevišķu iecirkņu vai pašvaldību rezultāti var būt informatīvi, taču tie neatrisinās prognozi. Augsta aktivitāte kādā pilsētā nevar pati par sevi nozīmēt JĀ, tāpat zems rādītājs vienā novadā nevar priekšlaicīgi noteikt NĒ.

Arī ārvalstu balsojums nav jānodala kā atsevišķa prognoze. Tas ir nozīmīgs tiktāl, ciktāl CVK to iekļauj vēlēšanu galīgajā valsts kopējā aktivitātes rādītājā. Patstāvīgi saskaitīti iecirkņu dati vai neoficiāli aprēķini netiks izmantoti.

Šāda pieeja novērš situāciju, kurā dažādi avoti nonāk pie atšķirīga rezultāta. Vienīgais izšķirošais skaitlis būs CVK galīgā publikācija, kas aptver visu oficiāli uzskaitīto balsojumu.

Kas varētu pacelt aktivitāti virs 60%

JĀ scenārijam nav vajadzīgs ļoti liels lēciens salīdzinājumā ar 2022. gadu, taču nepieciešams reāls līdzdalības pieaugums. To var veicināt cieša politiskā konkurence, ja vēlētāji uzskata, ka katrai balsij var būt nozīme mandātu sadalījumā vai nākamās koalīcijas izveidē.

Svarīgs faktors var būt arī kampaņas spēja sasniegt cilvēkus, kuri parasti nebalso. Ja partijas pievēršas ne tikai saviem pastāvīgajiem atbalstītājiem, bet arī jaunajiem vēlētājiem, svārstīgajiem un iepriekš neaktīvajiem pilsoņiem, kopējā aktivitāte var pieaugt.

Līdzdalību var palielināt vēlēšanu uztvere kā skaidrai izvēlei par valsts turpmāko virzienu. Ekonomika, drošība, publiskie pakalpojumi, reģionu attīstība un uzticēšanās institūcijām var kļūt par mobilizējošiem jautājumiem, ja vēlētāji saskata atšķirīgas politiskās alternatīvas.

Nozīme būs arī praktiskajai pieejamībai. Saprotama informācija par balsošanas kārtību, sasniedzami iecirkņi un iespēja laikus noskaidrot nepieciešamo informāciju var samazināt šķēršļus cilvēkiem, kuri vēlas piedalīties Latvijā vai ārvalstīs.

Kas varētu noturēt līdzdalību pie 60% vai zemāk

NĒ scenārijs ietver gan aktivitātes kritumu, gan nelielu pieaugumu, kas tomēr nesasniedz vairāk par 60,00%. Tādēļ pat labāks rezultāts nekā 2022. gada 59,43% automātiski nenozīmēs JĀ.

Līdzdalību var mazināt vilšanās partijās, sajūta, ka politiskie piedāvājumi būtiski neatšķiras, vai pārliecība, ka viena balss neko nemainīs. Šāds noskaņojums var būt īpaši nozīmīgs vēlētāju grupās, kuras jau iepriekš piedalījušās retāk.

Zemāku aktivitāti var sekmēt arī vāja kampaņa, kurā vēlētāji nesaņem pietiekami skaidru informāciju par kandidātiem un izvēles sekām. Plaša uzmanība konfliktiem, nevis politikas saturam, var mobilizēt daļu sabiedrības, bet citus mudināt distancēties.

Praktiski šķēršļi var ietekmēt robežgadījumu. Ja cilvēkiem ir neskaidrības par balsošanas vietu, laiku vai iespējām ārvalstīs, daļa iecerēto balsu var netikt nodota. Arī vēlēšanu dienas apstākļi var ietekmēt cilvēkus, kuri lēmumu par dalību pieņem pēdējā brīdī.

Prognozi izšķirs tikai CVK galīgais rezultāts

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 11. pantu Saeimas vēlēšanas rīkojamas oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā tā ir 3. oktobra diena, kas ir arī prognozes noslēguma termiņš.

JĀ iznākums iestāsies tikai tad, ja CVK galīgajā valsts kopējā rādītājā vēlētāju aktivitāte būs stingri lielāka par 60,00%. Ja publicētais rezultāts būs tieši 60,00%, tas tiks vērtēts kā NĒ, nevis kā robežas pārvarēšana.

NĒ iznākums attieksies uz jebkuru galīgo rādītāju 60,00% vai zemāk. Vēlēšanu nakts aplēses, balsu skaitīšanas gaitā redzamie starprezultāti, mediju aprēķini un atsevišķu pašvaldību aktivitāte nav pietiekami prognozes noslēgšanai.

Ja vēlēšanu vakarā provizoriskais rādītājs atradīsies ļoti tuvu 60%, būs jāgaida galīgā CVK publikācija. Šis nosacījums ir būtisks, jo prognozei jābalstās vienā publiski pārbaudāmā un visiem vienādi piemērojamā rezultātā.

Līdz 3. oktobrim svarīgākā būs neaktīvo vēlētāju mobilizācija

Priekšvēlēšanu aptaujas var palīdzēt saprast partiju konkurenci, taču tās tieši neatbild uz jautājumu par galīgo aktivitāti. Vērtīgāki signāli būs sabiedrības interese par vēlēšanām, gatavība piedalīties un tas, vai kampaņa sasniedz cilvēkus ārpus partiju pastāvīgā atbalstītāju loka.

Jāvēro arī tas, vai līdzdalības pieauguma pazīmes aptver Latviju un ārvalstīs dzīvojošos vēlētājus. Plaša mobilizācija dotu stabilāku pamatu 60% pārvarēšanai nekā ļoti augsta interese tikai dažās teritorijās vai atsevišķās vēlētāju grupās.

Pēdējais un izšķirošais pārbaudes punkts būs CVK galīgais valsts kopējais aktivitātes rādītājs pēc 15. Saeimas vēlēšanām. Līdz tā publicēšanai gan JĀ, gan NĒ scenārijs paliek atvērts.

Avots: Likumi.lv