Vai līdz 2026. gada beigām Latvijā obligāti iesauks sievietes VAD?

Latvijā Valsts aizsardzības dienests (VAD) pašlaik ir obligāts vīriešiem, savukārt sievietes tam var pieteikties brīvprātīgi. Aizsardzības ministrija norādījusi, ka sieviešu obligātu iesaukšanu varētu apspriest pēc tam, kad būs sasniegts pietiekams vīriešu iesaukuma apjoms. Prognozei izšķirošs būs 2026. gada 31. decembris: līdz tam Saeimai jāpieņem un jāizsludina grozījumi, lai atbilde būtu “Jā”.

• Jautājums: Vai līdz 2026. gada 31. decembrim sievietēm noteiks obligātu VAD?
• “Jā”: Saeima līdz termiņam pieņem un izsludina likuma grozījumus, kas paredz sieviešu obligātu iesaukšanu.
• “Nē”: šādi grozījumi līdz termiņam nav pieņemti un izsludināti.
• Pārbaudes vietas: Valsts aizsardzības dienesta likuma aktuālā redakcija un Saeimas likumdošanas informācija.

Pašlaik sievietes VAD var izvēlēties brīvprātīgi

Aizsardzības ministrijas informācija par VAD paredz sievietēm iespēju dienestam pieteikties brīvprātīgi. Obligātā iesaukšana pašreizējā kārtībā attiecas uz vīriešiem, kuri atbilst likumā noteiktajiem nosacījumiem. Tātad sievietēm dienests pašlaik nav vispārējs pienākums, ko radītu tikai publiska diskusija par nākotnes iespējām.

Kārtību nosaka Valsts aizsardzības dienesta likums. Tajā ietverts dienesta tiesiskais regulējums, tostarp iesaukšanas nosacījumi un kārtība. Pirms lēmumu pieņemšanas par individuāliem pienākumiem jāņem vērā likuma spēkā esošā redakcija un konkrētās personas situācija.

Ministrija saista iespējamu paplašināšanu ar vīriešu iesaukumu

Aizsardzības ministrijas publiski paustā nostāja iesaukšanas paplašināšanu sievietēm saista ar to, vai vispirms sasniegts pietiekams vīriešu iesaukuma apjoms. Šis nosacījums palīdz saprast, kāpēc pašreizējā brīvprātīgā kārtība pati par sevi nenozīmē, ka obligāta iesaukšana sievietēm ir tūlītējs vai jau pieņemts lēmums.

Tomēr ministrijas nostāja un likuma grozījumi ir atšķirīgas lietas. Politikas apspriešana var parādīt iespējamu virzienu, bet juridiskas sekas rastos tikai tad, ja likumdevējs pieņemtu izmaiņas un tās tiktu izsludinātas. Šobrīd izšķiroši ir tas, vai šāds lēmums tiks pieņemts līdz prognozes termiņam.

Kas būtu jāmaina, lai iesaukšana kļūtu obligāta

Lai pienākums attiektos arī uz sievietēm, būtu vajadzīgas izmaiņas tiesiskajā regulējumā. Saeimai būtu jāpieņem grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā, kuros skaidri noteikta obligāta iesaukšana sievietēm, un grozījumiem jābūt izsludinātiem līdz 2026. gada 31. decembrim.

Pēc tam būtu svarīgi vērtēt arī grozījumu saturu un spēkā stāšanās kārtību. Tie varētu noteikt, uz kurām vecuma grupām pienākums attiecas, kad iesaukšana sākas un kā tiek piemēroti dienesta atlikšanas vai atbrīvojuma noteikumi. Šādas detaļas nevar pieņemt par zināmām, pirms nav publicēts konkrēts likuma teksts.

Ko tas varētu nozīmēt jaunietēm un viņu ģimenēm

Obligāta iesaukšana varētu ietekmēt jauniešu izglītības un darba plānus, dienesta sākuma laiku un ģimenes pienākumu saskaņošanu. Taču praktiskā ietekme būtu atkarīga no likumā noteiktā vecuma, iesaukšanas grafika, dienesta ilguma un izņēmumiem. Pašlaik šādu nosacījumu attiecināšanu uz sievietēm nevar uzskatīt par apstiprinātu.

Ģimenēm un jauniešiem noderīgi sekot gan likumprojekta tekstam, gan tā virzībai Saeimā. Ziņas par ideju vai ministrijas apsvērumiem pašas par sevi nemaina spēkā esošos pienākumus. Individuālai situācijai jāskatās oficiālais regulējums un kompetento iestāžu skaidrojumi.

Kas līdz termiņam var mainīt prognozi

“Jā” scenārijam vajadzīgs konkrēts juridisks notikums: līdz termiņam Saeima pieņem un izsludina grozījumus, kas paredz sieviešu obligātu iesaukšanu VAD. Ar apspriešanu, politisku paziņojumu vai likumprojekta iesniegšanu vien nepietiek, ja grozījumi nav pieņemti un izsludināti.

“Nē” scenārijs iestājas, ja līdz termiņam šāds grozījums nav pieņemts un izsludināts. Pašreizējā kārtība var saglabāties, kamēr likums nav mainīts. Nākamais būtiskais publiskais signāls būs attiecīgs Saeimas lēmums un izsludināta likuma redakcija; to var pārbaudīt Saeimas likumdošanas informācijā un vietnē Likumi.lv, kā arī salīdzināt ar Aizsardzības ministrijas jaunāko skaidrojumu.

Avots: Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija