15. Saeima: vai līdz 3. oktobrim iezīmēsies septiņi saraksti

Autors: Go Uptime redakcija
Publicēts: 2026. gada 10. septembrī

Latvijas vēlētāji 2026. gada 3. oktobrī noteiks 15. Saeimas sastāvu, taču prognozes centrā ir konkrēts jautājums: vai mandātus iegūs vismaz septiņi kandidātu saraksti. Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka saraksti ar mazāk nekā 5% no visā Latvijā nodoto balsu kopskaita mandātu sadalē nepiedalās. Tomēr sliekšņa pārvarēšana vēl nav tas pats, kas galīgajā sadalījumā saņemts mandāts, tādēļ izšķirošs būs Centrālās vēlēšanu komisijas publicētais rezultāts.

Prognoze īsumā

• Jautājums: vai 15. Saeimā mandātus iegūs vismaz septiņi atsevišķi kandidātu saraksti?
• Termiņš: 2026. gada 3. oktobris, kad notiek Saeimas vēlēšanas.
• “Jā” iznākums: CVK galīgajā mandātu sadalījumā vismaz septiņiem sarakstiem ir viens vai vairāki mandāti.
• “Nē” iznākums: galīgajā sadalījumā mandāti ir sešiem vai mazāk sarakstiem.
• Izšķirošais avots: CVK publicētais 15. Saeimas galīgais mandātu sadalījums.

Šī robeža palīdz novērtēt ne tikai partiju popularitāti. Septiņi vai vairāk pārstāvēti saraksti var nozīmēt sadrumstalotāku parlamentu, vairāk iespējamo koalīciju kombināciju un sarežģītākas sarunas par nākamās valdības izveidi.

Piecu procentu slieksnis nosaka, kuri saraksti piedalās sadalē

Saeimas vēlēšanu likumā noteiktais 5% vēlēšanu slieksnis tiek aprēķināts pēc balsīm visā Latvijā. Kandidātu saraksts, kas valsts mērogā saņem mazāk par šo robežu, mandātu sadalē nepiedalās, pat ja kādā atsevišķā vēlēšanu apgabalā tam bijis salīdzinoši labs rezultāts.

Tas rada skaidru pirmo atlases posmu. Ja vismaz septiņi saraksti sasniedz 5%, iespēja, ka prognozes atbilde būs “jā”, kļūst ievērojami lielāka. Ja slieksni pārvar tikai seši saraksti, “jā” iznākums vairs nav iespējams, jo zem 5% palikušie saraksti mandātu sadalē netiek iekļauti.

Tomēr prognozi nevar izšķirt tikai pēc provizoriskas balsu procentu tabulas. Jāņem vērā galīgais balsu skaits, derīgās vēlēšanu zīmes, rezultāti visos vēlēšanu apgabalos un CVK apstiprinātais mandātu sadalījums.

Slieksnis un mandāts nav viens jēdziens

Sliekšņa pārvarēšana dod sarakstam tiesības piedalīties mandātu sadalē. Prognozes izšķiršanai nepieciešams vēl viens nosacījums: sarakstam galīgajā CVK sadalījumā jāsaņem vismaz viens no 100 Saeimas mandātiem.

Šī atšķirība ir būtiska situācijā, kad vairāki saraksti atrodas tuvu 5% robežai vai kad balsu sadalījums starp vēlēšanu apgabaliem ir nevienmērīgs. Tādēļ paziņojums, ka septiņi saraksti provizoriski pārvarējuši slieksni, vēl nebūs galīgā atbilde uz prognozes jautājumu.

Sadrumstalots balsojums palielina “jā” iespēju

Ceļš uz “jā” iznākumu kļūst ticamāks, ja vēlētāju balsis sadalās starp daudziem konkurētspējīgiem sarakstiem un vismaz septiņi no tiem spēj pārsniegt 5% valsts mērogā. Īpaši nozīmīga būs to sarakstu grupa, kuru rezultāts atrodas nedaudz virs vai zem sliekšņa.

Pat neliela vēlētāju pārvietošanās starp šādiem sarakstiem var mainīt parlamentā pārstāvēto politisko spēku skaitu. Ja divi vai trīs robežzonas saraksti vienlaikus pārsniedz 5%, Saeima var kļūt daudzveidīgāka. Ja balsis koncentrējas dažos lielākos sarakstos, mazākiem konkurentiem var pietrūkt atbalsta.

“Jā” scenārijam nepieciešama šāda notikumu ķēde:

• vismaz septiņi saraksti valsts mērogā pārvar 5% slieksni;
• šo sarakstu balsis tiek iekļautas mandātu sadalē;
• katrs no vismaz septiņiem sarakstiem saņem vienu vai vairākus mandātus;
• rezultāts saglabājas arī CVK galīgajā sadalījumā.

Šādā situācijā valdības veidošanai varētu būt vajadzīga vairāku partneru vienošanās. Ar sarakstu skaitu vien nepietiek, lai paredzētu koalīcijas sastāvu, jo nozīme būs arī katra politiskā spēka iegūto mandātu skaitam un gatavībai sadarboties.

Balsu koncentrācija var atstāt Saeimā sešus vai mazāk sarakstu

“Nē” iznākums iestāsies, ja CVK galīgajā sadalījumā mandātus saņems ne vairāk kā seši saraksti. Tas var notikt, ja vēlētāju atbalsts koncentrējas pie dažiem lielākiem spēkiem vai vairāki mazāki saraksti paliek nedaudz zem 5% robežas.

Šādā scenārijā par sarakstiem zem sliekšņa nodotās balsis neveido atsevišķu parlamentāro pārstāvniecību. Mandāti tiek sadalīti starp tiem sarakstiem, kuri atbilst likuma prasībām, tādēļ lielāks zem sliekšņa palikušo balsu īpatsvars var pastiprināt Saeimā iekļuvušo spēku pozīcijas.

“Nē” iespēju palielinātu:

• vairāku līdzīga profila sarakstu konkurence par vieniem un tiem pašiem vēlētājiem;
• atbalsta sadalīšanās tā, ka neviens no mazākajiem konkurentiem nepārsniedz 5%;
• vēlētāju taktiska izvēle par labu lielākiem sarakstiem;
• zemāka aktivitāte tajās vēlētāju grupās, uz kurām paļaujas robežzonas saraksti.

Seši vai mazāk pārstāvēti saraksti automātiski nenozīmētu vieglu valdības izveidi. Arī šādā Saeimā partiju savstarpējās domstarpības vai līdzīgs mandātu sadalījums var padarīt koalīcijas sarunas ilgstošas.

Vēlēšanu apgabali ietekmē mandātus, bet ne valsts slieksni

Latvijā Saeimas vēlēšanās balsis tiek nodotas vēlēšanu apgabalos, un sarakstu atbalsts tajos var būt būtiski atšķirīgs. Vienam politiskajam spēkam spēcīgākais rezultāts var būt Rīgā, citam — Vidzemē, Latgalē, Kurzemē vai Zemgalē.

Šīs reģionālās atšķirības ietekmē to, kur saraksti iegūst mandātus un kuri kandidāti tiek ievēlēti. Taču tās neatceļ valsts mēroga 5% nosacījumu. Saraksts ar koncentrētu atbalstu vienā apgabalā tik un tā nevar piedalīties mandātu sadalē, ja visā Latvijā paliek zem likumā noteiktās robežas.

Savukārt sarakstam, kas slieksni pārvar, balsu ģeogrāfija var būt svarīga faktiskajā mandātu sadalē. Tādēļ pilnvērtīgs vērtējums vēlēšanu naktī prasīs skatīties ne tikai uz valsts kopējo procentu, bet arī uz rezultātu attīstību visos apgabalos.

Septiņi saraksti sarežģītu koalīcijas aritmētiku

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimā ir 100 tautas priekšstāvju un kārtējās vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā. Parlamenta vairākumam nepieciešams pietiekams mandātu skaits, tādēļ pēc vēlēšanām galvenais praktiskais jautājums būs ne tikai sarakstu skaits, bet arī mandātu sadalījums starp tiem.

Ja parlamentā iekļūs vismaz septiņi saraksti, vairākuma izveidei var būt nepieciešami trīs vai pat vairāk partneri. Tas palielina sarunu dalībnieku skaitu, iespējamo veto punktu daudzumu un vajadzību saskaņot atšķirīgas programmatiskās prioritātes.

Vienlaikus septiņi saraksti ne vienmēr nozīmē vāju valdību. Ja vairākiem spēkiem ir skaidri sadarbības principi un pietiekams kopējais mandātu skaits, koalīcija var izveidoties arī sadrumstalotā parlamentā. Pretējs piemērs iespējams ar mazāku sarakstu skaitu, ja to savstarpējā sadarbība ir politiski sarežģīta.

Galīgo atbildi dos tikai CVK mandātu sadalījums

1. Saeimas vēlēšanu rezultāti un mandātu sadalījums ir publicēts CVK oficiālajā vēlēšanu sadaļā. Tas parāda arī principu, kas jāizmanto 15. Saeimas prognozes izšķiršanai: jāskaita saraksti, kuriem galīgajā tabulā piešķirts vismaz viens mandāts.

Vēlēšanu nakts aptaujas, balsu skaitīšanas starprezultāti, mediju aprēķini un provizoriski paziņojumi var palīdzēt saprast virzienu, taču tie nav galīgais pamats. Arī vēlēšanu dienas noslēgums pats par sevi neatrisina jautājumu, ja CVK vēl nav publicējusi galīgo mandātu sadalījumu.

Prognoze noslēdzas ar “jā”, ja šajā sadalījumā redzami vismaz septiņi atsevišķi saraksti ar mandātiem. Ja tādu ir seši vai mazāk, rezultāts ir “nē”. Apvienības vai partijas, kas startē vienā kopīgā kandidātu sarakstā, skaitāmas kā viens saraksts, nevis pēc tajā ietilpstošo organizāciju skaita.

Lasītājiem pēc 3. oktobra svarīgākais būs pārbaudīt CVK publicēto galīgo tabulu un saskaitīt tikai tās rindas, kurās norādīts vismaz viens mandāts. Tieši šis skaitlis parādīs gan prognozes iznākumu, gan pirmo skaidro ainu par gaidāmo koalīcijas aritmētiku.

Avoti: Saeimas vēlēšanu likums, Latvijas Republikas Satversme, CVK informācija par 14. Saeimas vēlēšanām.

Avots: Likumi.lv