Latvijas karogs plīvo pie vēsturiskas ēkas fasādes Rīgā, Latvijā.

15. Saeima: vai 3. oktobrī aktivitāte pārsniegs 60%?

  1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, jo Latvijas Republikas Satversme paredz Saeimu vēlēt oktobra pirmajā sestdienā. Centrālās vēlēšanu komisijas dati rāda, ka 14. Saeimas vēlēšanās aktivitāte palika zem 60%, tādēļ izšķirošais jautājums ir skaidrs: vai līdz vēlēšanu dienas beigām nobalsojušo īpatsvars šoreiz pārsniegs 60,00%?

Autors: Go Uptime redakcija

Prognozes nosacījumi īsumā

  • Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanu aktivitāte būs lielāka par 60,00%?
  • Vēlēšanu un prognozes slēgšanas datums: 2026. gada 3. oktobris.
  • JĀ: CVK galīgajos valsts mēroga rezultātos aktivitāte pārsniedz 60,00%.
  • NĒ: aktivitāte ir tieši 60,00% vai zemāka.
  • Izšķirošais avots: Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie galīgie rezultāti.

Šis slieksnis attiecas uz vēlētāju aktivitātes procentu, nevis uz derīgo aplokšņu, vēlēšanu zīmju vai par kandidātu sarakstiem nodoto balsu skaitu. Tādēļ galīgajā vērtējumā jāskatās tieši CVK nosauktais valsts kopējais aktivitātes rādītājs.

Kāpēc 60% robeža ir sasniedzama, bet nebūt ne garantēta

Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti rāda, ka 2022. gada vēlēšanās piedalījās 59,43% balsstiesīgo. Tas bija tikai par 0,57 procentpunktiem mazāk nekā 60%, tomēr ar tik nelielu starpību nepietiek, lai iepriekšējais rezultāts automātiski kļūtu par prognozi 2026. gadam.

JĀ iznākumam nav vajadzīgs vēsturiski ārkārtējs līdzdalības lēciens. Pietiktu ar mērenu pieaugumu salīdzinājumā ar 14. Saeimas vēlēšanām. Taču robežas tuvums darbojas abos virzienos: arī neliels aktivitātes kritums vai iepriekšējā līmeņa atkārtošanās dotu NĒ.

Vēlētāju līdzdalību var ietekmēt politiskā konkurence, priekšvēlēšanu kampaņu spēja mobilizēt vēlētājus, uzticēšanās politiskajam procesam, balsošanas pieejamība un ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu iesaiste. Šie ir iespējamie virzītāji, nevis jau pierādīts 2026. gada iznākums.

Ceļš uz JĀ

JĀ kļūtu ticamāks, ja vēlēšanas piesaistītu arī tos pilsoņus, kuri 2022. gadā nepiedalījās, bet regulārie vēlētāji saglabātu savu aktivitāti. Īpaši nozīmīga būtu vienlaicīga mobilizācija Latvijas lielākajās pilsētās, reģionos un ārvalstīs, jo izšķir valsts kopējais rādītājs.

Svarīgs ir ne tikai cilvēku nodoms balsot, bet arī faktiskā dalība. Sabiedriskās domas aptaujas vai kampaņu apmeklējums var raksturot interesi, tomēr prognozi neatrisinās. To izšķirs vienīgi CVK apstiprinātais aktivitātes procents.

Ceļš uz NĒ

NĒ iestātos, ja līdzdalība saglabātos 14. Saeimas vēlēšanu līmenī, samazinātos vai sasniegtu tieši 60,00%. To varētu veicināt zema politiskā mobilizācija, nevienmērīga aktivitāte dažādās vēlēšanu teritorijās vai nepietiekama Latvijas pilsoņu iesaiste ārvalstīs.

Pat ļoti ciešs rezultāts zem robežas netiks noapaļots par labu JĀ. Ja CVK galīgajā publikācijā būs norādīti, piemēram, 59,99% vai tieši 60,00%, prognozes rezultāts būs NĒ.

15. Saeima: vai 3. oktobrī aktivitāte pārsniegs 60%?

Kam ir tiesības balsot 15. Saeimas vēlēšanās

Saeimas vēlēšanās balsstiesības ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Tātad noteicoša ir gan Latvijas pilsonība, gan vecums 2026. gada 3. oktobrī. Latvijā deklarēta dzīvesvieta pati par sevi nav pilsonības aizstājējs, savukārt atrašanās ārvalstīs Latvijas pilsonim automātiski neatņem tiesības piedalīties.

Tas ir būtiski aktivitātes skaidrojumam, jo balsstiesīgo loks nav tas pats, kas visi Latvijas iedzīvotāji. Tajā neietilpst nepilsoņi un citu valstu pilsoņi, pat ja viņi pastāvīgi dzīvo Latvijā. Savukārt balsstiesīgi Latvijas pilsoņi var dzīvot gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Pirms vēlēšanām vēlētājam praktiski svarīgi pārbaudīt personu apliecinoša dokumenta derīgumu un CVK publicēto informāciju par balsošanas vietām un kārtību. Konkrētās iespējas jāvērtē pēc aktuālajiem CVK paziņojumiem, jo organizatoriskā informācija var tikt precizēta tuvāk vēlēšanu dienai.

Kā CVK aprēķina vēlētāju aktivitāti

Vienkāršotā veidā aktivitāti aprēķina, nobalsojušo vēlētāju skaitu dalot ar kopējo balsstiesīgo skaitu un rezultātu reizinot ar 100. Šis aprēķins parāda, kāda daļa no cilvēkiem ar tiesībām balsot faktiski piedalījās vēlēšanās.

Piemēram, ja no katriem 100 balsstiesīgajiem piedalītos nedaudz vairāk par 60, valsts kopējā aktivitāte pārsniegtu prognozes robežu. Tomēr izšķirošs būs CVK publicētais procentuālais rādītājs, nevis no starprezultātiem patstāvīgi veikts aprēķins.

Vēlēšanu vakarā dati parasti tiek apkopoti pakāpeniski, tādēļ agrīnais procents var mainīties, saņemot informāciju no nākamajiem iecirkņiem. Sevišķi cieša rezultāta gadījumā nav droši pasludināt JĀ vai NĒ pēc nepilnīgiem datiem.

Kāpēc aktivitāte nav derīgo balsu skaits

Vēlētāju aktivitāte raksturo cilvēku piedalīšanos, savukārt derīgās aploksnes un balsis raksturo skaitīšanas rezultātu pēc vēlēšanu materiālu pārbaudes. Šie skaitļi var atšķirties, jo dalība vēlēšanās vēl negarantē, ka konkrētā aploksne vai vēlēšanu zīme tiks atzīta par derīgu.

Vēlētājs var piedalīties, bet viņa nodotais materiāls var neatbilst noteiktajām prasībām. Šādā gadījumā dalība var būt ietverta aktivitātes rādītājā, lai gan balss netiek ieskaitīta kā derīga par kādu kandidātu sarakstu.

15. Saeima: vai 3. oktobrī aktivitāte pārsniegs 60%?

Tādēļ prognozes izšķiršanai nevar izmantot:

  • par kandidātu sarakstiem nodoto derīgo balsu kopskaitu;
  • derīgo vai nederīgo vēlēšanu zīmju attiecību;
  • mandātu sadalījumu starp partijām;
  • viena iecirkņa, pilsētas vai vēlēšanu apgabala aktivitāti.

Nepieciešams tieši galīgais valsts mēroga vēlētāju aktivitātes procents.

Latvijas un ārvalstu balsojums veido vienu kopējo rezultātu

  1. Saeimu ievēl Latvijas pilsoņi neatkarīgi no tā, vai viņi vēlēšanu laikā atrodas Latvijā vai izmanto likumā paredzētu balsošanas iespēju ārvalstīs. Ārvalstīs nodotās balsis nav atsevišķa simboliska aptauja — tās tiek iekļautas Saeimas vēlēšanu kopējos rezultātos.

Tas nozīmē, ka JĀ sasniegšanai nozīme ir ne tikai aktivitātei Latvijas iecirkņos. Arī ārvalstīs dzīvojošo vai īslaicīgi esošo Latvijas pilsoņu faktiskā iesaiste var ietekmēt valsts kopējo procentu. Vienlaikus augsta aktivitāte vienā valstī, pilsētā vai iecirknī nevar pati par sevi apliecināt 60% robežas pārvarēšanu.

Starprezultātos dažādu teritoriju dati var pienākt atšķirīgā laikā. Tāpēc sākotnējais kopējais procents var neatspoguļot vēl neapkopotos iecirkņus Latvijā vai ārvalstīs. Gala secinājums jāatliek līdz CVK galīgajai publikācijai.

Kāpēc vēlēšanas notiks tieši 3. oktobrī

Latvijas Republikas Satversmes 11. pants nosaka, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā pirmā oktobra sestdiena ir 3. oktobris, tādēļ datums izriet no Satversmē noteiktā principa.

Šis datums ir gan praktiskais orientieris vēlētājiem, gan prognozes slēgšanas robeža. Tomēr vēlēšanu dienas beigas vēl nenozīmē, ka tajā pašā mirklī būs pieejams galīgais aktivitātes rādītājs. Iecirkņu rezultātu apkopošanai un oficiālai apstiprināšanai var būt vajadzīgs papildu laiks.

Izšķirošais būs CVK galīgais valsts rādītājs

Prognoze atrisinās kā JĀ tikai tad, ja Centrālā vēlēšanu komisija galīgajos 15. Saeimas vēlēšanu rezultātos publicēs aktivitāti, kas ir lielāka par 60,00%. Rezultāts 60,00% nav lielāks par noteikto robežu un tādēļ nozīmēs NĒ.

Ja vēlēšanu naktī publiskotie dati svārstīsies ap 60%, priekšlaicīgs secinājums nebūs pietiekams. Lasītājiem jāgaida CVK galīgā valsts mēroga rezultātu lapa, kurā būs apkopota balsošana Latvijā un ārvalstīs un norādīts oficiālais aktivitātes procents.

Avots: Likumi.lv

Komentāri

Vēl nav komentāru. Esi pirmais!

Vairāk stāstu