Latvijas karogs pie mājām: vēsture un obligātie datumi

Pie dzīvojamām ēkām Latvijā valsts karogs obligāti jānovieto desmit ikgadējos datumos: piecos tas lietojams parastā kārtībā, bet piecos — sēru noformējumā. Prasība attiecas arī uz publisko personu, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām.

Autors: Go Uptime redakcija

Avoti: Latvijas valsts karoga likums un Valsts prezidenta kancelejas informācija par nacionālajiem simboliem.

Svarīgie fakti

• Parastā kārtībā karogs obligāti jānovieto piecos valsts svētku un atceres datumos.
• Vēl piecos datumos nepieciešams sēru noformējums.
• Karogam jābūt tīram, nebojātam un neizbalējušam.
• Citās dienās karogu drīkst lietot, nodrošinot tam cieņpilnu attieksmi.

Sarkanbaltsarkanais karogs ir Latvijas valstiskuma zīme

Latvijas karogs ir viens no valsts nacionālajiem simboliem līdzās valsts ģerbonim un himnai. Tā krāsu salikums nav tikai dekoratīvs elements: sarkanbaltsarkanais karogs atpazīstami apzīmē Latvijas valsti, tās suverenitāti un vēsturisko nepārtrauktību.

Sarkanbaltsarkana karoga agrīns apraksts atrodams 13. gadsimta Atskaņu hronikā, kur tas saistīts ar karavīriem no Cēsīm. Šis vēsturiskais ieraksts vēlāk kļuva par vienu no pamatiem, uz kura latviešu sabiedrībā veidojās priekšstats par savu karogu. Ar aprakstu saistītie nostāsti nav jāuztver kā dokumentēti fakti — droši zināma ir pati krāsu salikuma pieminēšana hronikā.

1. gadsimta nacionālās atmodas laikā sarkanbaltsarkanās krāsas atgriezās latviešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē. 20. gadsimta sākumā karoga vizuālo risinājumu palīdzēja nostiprināt mākslinieks Ansis Cīrulis. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas karogs ieguva valsts simbola statusu, bet okupācijas laikā tā brīva publiska lietošana tika liegta vai ierobežota.

Atjaunojot Latvijas neatkarību, sarkanbaltsarkanais karogs atkal kļuva par oficiālu valsts simbolu. Mūsdienās tā izskatu un lietošanas principus nosaka Latvijas valsts karoga likums.

Likums nosaka karoga izskatu un lietošanu pie ēkām

Latvijas valsts karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru. Tā platuma un garuma attiecība ir 1:2, bet sarkanās, baltās un sarkanās joslas platumu attiecība ir 2:1:2. Šīs proporcijas palīdz atšķirt valsts karogu no brīvi veidotām sarkanbaltsarkanām dekorācijām.

Likuma prasība par obligātu novietošanu aptver publisko personu ēkas, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkas, kā arī dzīvojamās ēkas. Tādējādi tā attiecas gan uz privātmājām, gan daudzdzīvokļu namiem.

Karogu drīkst novietot arī citās dienās, piemēram, ģimenes svētkos, vietējos pasākumos vai citos nozīmīgos gadījumos. Būtiskais nosacījums ir cieņpilna lietošana. Atsevišķos gadījumos papildu karoga dienas var noteikt ar kompetentas valsts vai pašvaldības institūcijas lēmumu.

Datumi, kad Latvijas karogs jānovieto obligāti

Latvijas valsts karoga likuma 7. pantā noteiktās ikgadējās karoga dienas var sadalīt divās grupās. Tabulā norādīts datums un likumā paredzētais lietošanas veids.

Parastā kārtībā karogs jānovieto 1. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā 4. maijā, valstiskuma atjaunošanas dienā 21. augustā, Lāčplēša dienā 11. novembrī un Latvijas Republikas proklamēšanas dienā 18. novembrī.

Sēru noformējums nepieciešams 25. martā un 14. jūnijā — komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienās, 17. jūnijā — Latvijas Republikas okupācijas dienā, 4. jūlijā — ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, kā arī decembra pirmajā svētdienā — pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienā.

Parasts karogs un sēru noformējums nav viens un tas pats

Parastā karoga dienā karogu pie ēkas novieto bez melnas lentes un mastā paceļ ierastajā augstumā. Sēru dienā noformējums ir atkarīgs no tā, vai karogs piestiprināts pie kāta vai pacelts mastā.

Pie kāta novietotam karogam izmanto melnu sēru lenti. Mastā paceltu karogu sēru dienā nolaiž pusmastā; melnu lenti tam nepievieno. Paceļot karogu pusmastā, to vispirms uzvelk līdz masta augšai un pēc tam nolaiž. Noņemot karogu, rīkojas pretējā secībā.

Nevajadzētu sēru noformējumu aizstāt ar patvaļīgi izvēlētu melnu audumu, tumšu karogu vai citām dekorācijām. Valsts simbola noformējumam jāatbilst oficiālajai kārtībai.

Pirms izkāršanas jāpārbauda karoga stāvoklis

Karoga cieņpilna lietošana sākas ar vienkāršu apskati. Pie ēkas nedrīkst novietot netīru, saplēstu, stipri izbalējušu vai citādi bojātu valsts karogu. Nav piemērots arī karogs, kura krāsu tonis, joslu proporcijas vai kopējais izskats acīmredzami neatbilst noteiktajam paraugam.

Pirms obligātās karoga dienas ieteicams pārbaudīt:

• vai audums nav saplēsts pie stiprinājumiem un malām;
• vai baltā josla ir tīra, bet sarkanās joslas nav izbalējušas;
• vai kāts, turētājs un stiprinājumi ir droši;
• vai sēru dienai sagatavota atbilstoša melnā lente;
• vai karogs novietots tā, lai tas nepieskartos zemei, kokiem vai ēkas daļām.

Daudzdzīvokļu mājā praktisko novietošanu parasti organizē nama pārvaldīšanā iesaistītā persona, taču iedzīvotājiem ir vērts laikus pārliecināties, ka karogs un stiprinājums ir darba kārtībā. Ja konkrētajā dienā izsludināts papildu valsts vai pašvaldības lēmums, jāievēro tajā norādītais lietošanas veids.

Avots: Likumi.lv