Latvijā uzmanība pāriet uz 2026. gada decembra cenu līmeni. Centrālā statistikas pārvalde savā patēriņa cenu sadaļā publicē oficiālos indeksus un cenu pārmaiņas, un tieši pirmais paziņojums par decembri noteiks prognozes iznākumu. Vērtējums noslēdzas 2026. gada 31. decembrī: gada inflācija zem 3,0% nozīmēs JĀ, bet 3,0% vai vairāk — NĒ. Mājsaimniecībām šis jautājums ir svarīgs, taču kopējais indekss neatspoguļo pilnīgi vienādi katras ģimenes rēķinus un pirkumus.
Autors: Go Uptime ekonomikas redakcija
Publicēts: 2026. gada 4. septembrī
Prognoze īsumā
- Jautājums: vai Latvijas gada inflācija 2026. gada decembrī būs zem 3,0%?
- Vērtējums tiek slēgts 2026. gada 31. decembrī.
- JĀ nepieciešams CSP publicēts rādītājs, kas ir mazāks par 3,0%.
- Rādītājs 3,0% vai lielāks nozīmēs NĒ.
-
Izšķirošais būs CSP nacionālais patēriņa cenu rādītājs, nevis Eurostat saskaņotais indekss.
Lasi arī: Latvijas inflācija 2026. gada decembrī: vai tā būs zem 3%
-
gada 4. septembrī decembra rezultāts vēl ir nākotnē. Tādēļ iespējams skaidri nodalīt jau zināmo — izmantoto avotu, salīdzināšanas periodu un slieksni — no nezināmā, proti, faktiskās pārtikas, mājokļa, transporta un pakalpojumu cenu dinamikas gada nogalē.
Kā 3,0% slieksnis izšķirs rezultātu
Tiks vērtētas 2026. gada decembra patēriņa cenu pārmaiņas pret 2025. gada decembri. Tas nav salīdzinājums ar novembri un nav arī visa 2026. gada vidējā inflācija. Viena mēneša gada rādītājs atbild uz konkrētu jautājumu: par cik kopējais patēriņa cenu līmenis mainījies divpadsmit mēnešos.
| CSP pirmajā paziņojumā norādītais rādītājs | Prognozes iznākums |
|---|---|
| Zem 3,0% | JĀ — nosacījums ir izpildīts |
| 3,0% vai vairāk | NĒ — nosacījums nav izpildīts |
Robeža ir stingra. Ja CSP publicēs 2,9%, iznākums būs JĀ. Ja publicētais rādītājs būs tieši 3,0%, iznākums būs NĒ. Netiks veikts alternatīvs pārrēķins no atsevišķām cenu grupām, jo noteicošā ir CSP pirmajā oficiālajā paziņojumā par 2026. gada decembri norādītā kopējā gada pārmaiņa.
Pēc prognozes slēgšanas būs jāgaida attiecīgais CSP paziņojums. Šāda kārtība novērš iespēju izvēlēties citu rādītāju vai vēlāku publikāciju tikai tāpēc, ka tā dod atšķirīgu atbildi.
Ko patiesībā mēra CSP patēriņa cenu indekss
CSP patēriņa cenu tematiskajā sadaļā tiek publicēti oficiālie patēriņa cenu indeksi un cenu pārmaiņu dati Latvijā. Kopējais indekss apkopo dažādas preču un pakalpojumu grupas atbilstoši to nozīmei mājsaimniecību patēriņā.
Tas nozīmē, ka gada inflācija nav vienkāršs pārtikas, elektrības, degvielas un citu cenu procentu vidējais. Katrai izdevumu grupai kopējā grozā ir savs svars. Plaši patērētas un lielu izdevumu daļu veidojošas preces vai pakalpojumi kopējo rezultātu ietekmē vairāk nekā reti pirkumi.
Šai prognozei jāizmanto CSP nacionālais patēriņa cenu indekss. Eurostat saskaņotais patēriņa cenu indekss ir paredzēts salīdzināmībai starp Eiropas valstīm, taču tā tvērums un metodiskās detaļas var atšķirties. Ja abi rādītāji uzrādītu atšķirīgu decembra gada inflāciju, prognozi atrisinātu CSP nacionālais rādītājs.
Arī mēneša inflāciju nedrīkst sajaukt ar gada inflāciju. Cenu kritums no novembra līdz decembrim pats par sevi vēl negarantē gada rādītāju zem 3,0%, jo salīdzinājuma bāze ir iepriekšējā gada decembris.
Pārtika, mājoklis, transports un pakalpojumi veido kopējo ainu
Pārtikas un mājokļa izmaksas
Pārtikas cenas var mainīties sezonas, ražas, izejvielu, enerģijas, transportēšanas un mazumtirdzniecības izmaksu ietekmē. Ja pārtikas sadārdzinājums kļūst lēnāks vai atsevišķās grupās cenas samazinās, tas palīdz bremzēt kopējo indeksu. Tomēr dažādu produktu cenu kustība var būt ļoti nevienmērīga.
Mājokļa izdevumos būtiski var būt elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, ūdensapgādes, īres un mājokļa uzturēšanas maksājumi. Auksts decembris var palielināt patērēto enerģijas daudzumu ģimenes rēķinā, bet patēriņa cenu indekss galvenokārt mēra cenu un tarifu pārmaiņas, nevis to, cik kilovatstundu konkrētā mājsaimniecība patērējusi.
Transporta un pakalpojumu cenas
Transporta grupu var ietekmēt degvielas cenas, automašīnu iegādes un uzturēšanas izmaksas, sabiedriskais transports un citi ar pārvietošanos saistīti pakalpojumi. Degvielas cenu kustība mēdz būt straujāka, tādēļ tā var samērā ātri mainīt kopējo inflācijas virzienu abās pusēs.
Pakalpojumu cenas bieži ir saistītas ar darbaspēka, telpu, enerģijas un citu ikdienas darbības izmaksu attīstību. Pat tad, ja preču cenu kāpums palēninās, dārgāki ēdināšanas, remonta, atpūtas vai personiskie pakalpojumi var uzturēt kopējo gada inflāciju virs izvēlētā sliekšņa.
Neviena grupa viena pati automātiski neizšķir rezultātu. Zemāks enerģijas cenu devums var tikt kompensēts ar pakalpojumu vai pārtikas sadārdzinājumu, savukārt stabilākas cenas vairākās lielās grupās vienlaikus palielinātu iespēju kopējam rādītājam noslīdēt zem 3,0%.
Kāpēc zemāka inflācija ne vienmēr uzreiz jūtama maciņā
Inflācija zem 3,0% nenozīmētu, ka cenas kopumā ir atgriezušās iepriekšējā līmenī. Tā nozīmētu, ka CSP mērītais cenu līmenis gada laikā audzis lēnāk par šo robežu. Iepriekšējos periodos uzkrātais sadārdzinājums nepazūd tikai tāpēc, ka cenu kāpuma temps samazinās.
Arī mājsaimniecību pirktspēja nav atkarīga tikai no viena inflācijas skaitļa. Nozīme ir algu, pensiju un citu ienākumu pārmaiņām, nodokļiem, kredītu maksājumiem un tam, kuras preces vai pakalpojumus ģimene iegādājas visbiežāk. Pirktspēja uzlabojas tad, ja pieejamie ienākumi aug straujāk par konkrētās mājsaimniecības izmaksām.
Piemēram, ģimene, kas lielu budžeta daļu tērē apkurei un pārtikai, cenu pārmaiņas var izjust citādi nekā mājsaimniecība ar lielākiem izdevumiem transportam, īrei vai atpūtas pakalpojumiem. Pensionāra, studenta, daudzbērnu ģimenes un regulāra autobraucēja personiskie patēriņa grozi nav vienādi.
Tāpēc nacionālais rādītājs ir labs kopējās cenu dinamikas mērs, bet tas nav individuāls dzīves dārdzības kalkulators. Praktiskam ģimenes budžeta novērtējumam lietderīgi salīdzināt savus lielākos izdevumus ar situāciju pirms gada, atsevišķi pārbaudot pārtiku, mājokli, transportu un regulāros pakalpojumus.
Kas var novest pie JĀ vai NĒ iznākuma
Ceļš uz JĀ būtu ticamāks, ja līdz decembrim cenu spiediens vienlaikus mazinātos vairākās nozīmīgās grupās. To varētu atbalstīt stabilākas enerģijas un degvielas cenas, lēnāks pārtikas sadārdzinājums un mērenāks pakalpojumu cenu kāpums. Svarīga būtu arī 2025. gada decembra salīdzinājuma bāze.
NĒ scenāriju varētu veicināt pretēja kombinācija: jauns enerģijas vai degvielas sadārdzinājums, noturīgs pārtikas cenu kāpums, tarifu pārmaiņas vai pakalpojumu inflācija, kas nepalēninās pietiekami. Tā kā robeža ir tikai viens konkrēts skaitlis, pat neliela atšķirība ap 3,0% būs izšķiroša.
Līdz oficiālajam rezultātam nav pamata vienu atsevišķu cenu — piemēram, degvielu vai elektrību — pasludināt par drošu atbildi. Kopējo indeksu nosaka visu tajā iekļauto grupu svērtais rezultāts, turklāt gada rādītāju var ietekmēt arī tas, cik augstas vai zemas cenas bija salīdzinājuma mēnesī.
Gala skaitlis būs jāpārbauda CSP pirmajā paziņojumā
Pēc 2026. gada decembra beigām izšķirošais nākamais solis būs CSP pirmā oficiālā publikācija par šā mēneša patēriņa cenu pārmaiņām. Tajā jāatrod kopējās patēriņa cenu gada pārmaiņas pret 2025. gada decembri, nevis mēneša pārmaiņa, gada vidējā inflācija vai Eurostat saskaņotais rādītājs.
Pārbaude būs vienkārša: publicēts skaitlis zem 3,0% dos JĀ, bet 3,0% vai vairāk dos NĒ. Līdz tam pārtikas, mājokļa, transporta un pakalpojumu cenu dati palīdz vērtēt iespējamo virzienu, taču neaizstāj galīgo CSP kopējo rādītāju.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Konteksts un darbības Par šo rakstu
Avots un pārbaude Prognozes atrisināšana
Iznākumu noteiks CSP pirmajā oficiālajā paziņojumā publicētās Latvijas nacionālā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņas.
- Pārbaudīt, vai dati attiecas uz 2026. gada decembri.
- Izmantot pārmaiņas pret 2025. gada decembri.
- Vērtēt kopējo nacionālo indeksu, nevis Eurostat saskaņoto indeksu.
- Rādītāju 3,0% ieskaitīt NĒ scenārijā.
- Avots
- Centrālā statistikas pārvalde
- Tvērums
- Latvija
- Atjaunots
- 2026-09-09 11:47
Avots un pārbaude
Ziņot par uzticamības problēmu
Nosūti signālu moderācijai.
Komentāri