Kā izveidot pārtikas budžetu nedēļas pirkumiem

Pārtikas budžets palīdz iepriekš noteikt, cik drīkst iztērēt nedēļas pirkumiem, un veidot sarakstu pēc mājās jau esošā. Vispirms pārskatiet krājumus, pēc tam saplānojiet maltītes un salīdziniet produktu vienības cenu. Budžeta summa ir pielāgojama: ja mainās cenas, ģimenes plāni vai darba grafiks, mainiet arī sarakstu.

Sāciet ar nedēļas tēriņu robežu

Izvēlieties summu, ko mājsaimniecība var atvēlēt pārtikai vienai nedēļai. Ja vēl nezināt, kāda robeža ir reāla, divas līdz četras nedēļas pierakstiet pārtikas pirkumus un pēc tam nosakiet sākuma summu, kas atbilst jūsu iespējām. Šis uzskaites posms nav Latvijas mājsaimniecību vidējo tēriņu rādītājs — tas ir veids, kā saprast savus tēriņus.

Uzskaitiet vienas un tās pašas kategorijas pirkumus kopā: ikdienas pārtiku, uzkodas un dzērienus, kā arī pārtikas preces, ko iegādājaties reizēm. Skaidri nodaliet pārtiku no mājsaimniecības precēm, lai budžets atspoguļotu tieši pārtikas izmaksas. Ja vienā reizē veicat vairākus pirkumus, pierakstiet tos visus.

Pēc pirmās nedēļas salīdziniet plānoto summu ar iztērēto. Ja trūkst naudas pamatproduktiem, robežu var nākties palielināt vai pārskatīt maltīšu plānu. Ja regulāri paliek pāri, daļu summas var novirzīt rezervei neparedzētām vajadzībām.

Pirms saraksta pārbaudiet krājumus

Pirms plānojat maltītes, apskatiet ledusskapi, saldētavu un pieliekamo. Pierakstiet produktus, kas jāizlieto drīzumā, un tos, kuru jau ir pietiekami. Tas palīdz izvairīties no liekiem pirkumiem un ļauj maltīšu plānā iekļaut to, kas jau nopirkts.

Krājumus sadaliet trīs grupās:

• jāizlieto tuvākajās dienās;
• ir pietiekami vairākām maltītēm;
• jāiegādājas, lai papildinātu pamata krājumu.

Piemēram, ja mājās ir rīsi, burkāni un konservēti tomāti, varat plānot maltīti, kurā izmantojat daļu no šiem produktiem, un sarakstā iekļaut tikai trūkstošās sastāvdaļas. Pārbaudiet arī atvērtu iepakojumu daudzumu un produktu derīguma termiņus.

Plānojiet maltītes pēc darba dienu grafika

Nav nepieciešams ieplānot sarežģītas vakariņas katrai dienai. Vispirms atzīmējiet dienas, kad mājās būs mazāk laika gatavošanai, un paredziet tām ātri pagatavojamu ēdienu vai iepriekš sagatavotu maltīti. Dienās ar vairāk laika varat pagatavot lielāku porciju un izmantot tās daļu nākamajā dienā.

Meklējiet maltītes, kurās atkārtojas sastāvdaļas. Piemēram, burkāni, sīpoli un pupiņas var noderēt zupai un sautējumam. Kopīgas sastāvdaļas saīsina sarakstu un palīdz izlietot iegādāto, taču plānojiet dažādus ēdienus, lai nedēļas ēdienkarte nekļūtu vienveidīga.

Pielāgojiet porcijas mājsaimniecības lielumam. Pierakstiet, cik cilvēku ēdīs katrā maltītē, un palieliniet vai samaziniet nepieciešamos daudzumus. Ja kāds ģimenes loceklis noteiktā dienā ēd ārpus mājas, neiekļaujiet viņa porciju attiecīgās maltītes aprēķinā. Plānā atstājiet vietu atlikumiem, ko var izmantot pusdienām vai nākamajai ēdienreizei.

Salīdziniet vienības cenu un iepakojuma daudzumu

Vienības cena parāda produkta cenu par vienu kilogramu, litru vai citu salīdzināmu mērvienību. Tā ļauj salīdzināt dažāda lieluma iepakojumus, nepaļaujoties tikai uz cenu, kas redzama uz plaukta. Pārbaudiet, vai salīdzinātajiem produktiem ir vienāds veids un līdzīgs sastāvs.

Izdomāts piemērs, nevis Latvijas mājsaimniecību tēriņu vidējais: vienā veikalā 500 gramu auzu pārslu iepakojums maksā 0,90 eiro, bet viena kilograma iepakojums — 1,60 eiro. Mazākā iepakojuma cena ir 1,80 eiro par kilogramu; lielākā — 1,60 eiro par kilogramu. Lielākais iepakojums ir izdevīgāks tikai tad, ja mājsaimniecība to izlietos un pirkums iekļaujas nedēļas budžetā.

Arī akcijas cena nav automātiski labākā izvēle: salīdziniet vienības cenu, iepakojuma lielumu un to, vai produktu tiešām izmantosiet. Ja lielais iepakojums var sabojāties vai palikt neizlietots, ietaupījums uz cenu par mērvienību var nebūt reāls.

Sastādiet sarakstu un atstājiet nelielu rezervi

Kad maltītes ir ieplānotas, izveidojiet sarakstu pēc veikala nodaļām vai produktiem. Blakus katrai precei pierakstiet vajadzīgo daudzumu un, ja zināt, aptuveno cenu. Saskaitiet paredzamos pirkumus un salīdziniet tos ar noteikto robežu.

Izdomāts nedēļas piemērs: mājsaimniecība sev nosaka 70 eiro pārtikas budžetu. Pēc krājumu pārbaudes tā ieplāno piecas vakariņas, brokastu produktus un pusdienas, izmantojot daļu vakariņu atlikumu. Sarakstā paredzēti 64 eiro pirkumiem, bet 6 eiro paliek rezervei cenu izmaiņām vai neplānotai vajadzībai. Šī summa ir tikai piemērs, nevis ieteikums vai Latvijas mājsaimniecību vidējie tēriņi.

Veikalā pieturieties pie saraksta, bet pielāgojiet to, ja konkrētais produkts nav pieejams vai ir būtiski mainījusies tā cena. Vispirms apsveriet līdzvērtīgu alternatīvu, ko var izmantot jau ieplānotajās maltītēs.

Pielāgojiet budžetu, kad mainās cenas vai vajadzības

Ja cenas pieaug, vispirms pārskatiet dārgākās saraksta pozīcijas un salīdziniet to vienības cenu ar alternatīvām. Varat izvēlēties citu sezonālu produktu, mainīt maltītes sastāvdaļu vai pārcelt kādu pirkumu uz nākamo nedēļu, ja tas nav steidzams. Saglabājiet uzturvielām un ikdienas vajadzībām atbilstošas maltītes, nevis samaziniet budžetu uz pamatproduktu rēķina.

Ja nedēļas laikā mainās grafiks vai mājās ierodas papildu ēdāji, pārrēķiniet vajadzīgo porciju skaitu. Ja izdevumi pārsniedz robežu, pierakstiet iemeslu: cenu kāpums, neplānots pirkums, lielāka porcija vai neprecīzs sākotnējais plāns. Pēc tam koriģējiet nākamās nedēļas summu vai sarakstu, neuzskatot vienu neparastu nedēļu par pastāvīgu tēriņu līmeni.

Reizi nedēļā atvēliet dažas minūtes, lai salīdzinātu sarakstu, čekus un krājumu atlikumu. Šāda īsa pārbaude palīdz budžetu pielāgot faktiskajām vajadzībām un nākamo pirkumu plānot ar mazāk spontāniem papildinājumiem.

Avots: Editorial research