ES MI akts: kas mainās Latvijas darbavietās un pakalpojumos

ES Mākslīgā intelekta (MI) akta lielākā daļa noteikumu ir piemērojama kopš 2026. gada 2. augusta. Latvijas darba devējiem un digitālo pakalpojumu ieviesējiem tas nozīmē pienākumu apzināt izmantotās MI sistēmas, noteikt to riska līmeni un vajadzības gadījumā nodrošināt cilvēka uzraudzību. Savukārt lietotājiem noteiktās situācijās jāsaņem skaidra informācija par sarunu ar MI vai sintētisku saturu.

Regula (ES) 2024/1689 neparedz vienādas prasības visiem rīkiem. Izšķiroša ir sistēmas funkcija, izmantošanas vide un iespējamā ietekme uz cilvēku tiesībām. Turklāt atsevišķiem pienākumiem ir agrāki vai vēlāki termiņi, tādēļ katrs lietojums jāpārbauda regulas pārejas grafikā.

Autors: Go Uptime redakcija | Publicēts: 2026. gada 31. augustā

Kas jāzina darba devējiem un lietotājiem

• Ne katrs MI rīks ir augsta riska sistēma.
• Personāla atlases un darbinieku vērtēšanas risinājumiem var būt stingrākas prasības.
• Cilvēka uzraudzībai jābūt reālai, nevis tikai formālai iespējai iejaukties.
• Tērzēšanas sistēmām un sintētiskam saturam noteiktos gadījumos vajadzīga atklāta norāde.
• Konkrētais pienākums vienmēr jāsalīdzina ar piemērojamo termiņu un regulas izņēmumiem.

Pārejas grafiks nenosaka vienu sākuma datumu visām prasībām

Mākslīgā intelekta akts stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, taču tā piemērošana tika sadalīta vairākos posmos. No 2025. gada 2. februāra sāka piemērot aizliegto MI prakšu noteikumus un prasību nodrošināt pietiekamu MI pratību personālam, kas ar šādām sistēmām strādā.

No 2025. gada 2. augusta sāka darboties vēl viena prasību grupa, tostarp noteikumi par vispārīga lietojuma MI modeļiem. 2026. gada 2. augusts ir regulas vispārējās piemērošanas galvenais datums, tomēr dažām augsta riska sistēmām, kas saistītas ar regulētiem produktiem, pārejas periods turpinās līdz 2027. gada 2. augustam.

Ar datumu vien nepietiek. Jāņem vērā arī tas, kad sistēma laista tirgū vai sākta izmantot, vai tā vēlāk būtiski mainīta un kāda ir konkrētās organizācijas loma. Tāpēc apgalvojums, ka visas akta prasības jau darbojas pilnā apjomā, būtu neprecīzs.

Personāla atlase un darbinieku vērtēšana prasa īpašu uzmanību

Par augsta riska lietojumiem var tikt uzskatītas MI sistēmas, kas paredzētas kandidātu atlasei, pieteikumu filtrēšanai, lēmumiem par paaugstināšanu vai darba attiecību izbeigšanu, uzdevumu sadalei pēc personas īpašībām, kā arī darbinieku snieguma vai uzvedības uzraudzībai.

Tas nenozīmē, ka jebkura biroja programma ar MI funkciju automātiski ir augsta riska sistēma. Piemēram, teksta kopsavilkuma rīks parasti rada citādu risku nekā programma, kuras vērtējums nosaka, kuru kandidātu uzaicināt uz interviju.

Latvijas darba devējiem praktisks sākuma punkts ir MI lietojumu inventarizācija:

• kāds rīks tiek izmantots un kas ir tā nodrošinātājs;
• kādam mērķim sistēma iegādāta un kā tā faktiski tiek lietota;
• vai tās rezultāts ietekmē pieņemšanu darbā, atalgojumu vai citus būtiskus lēmumus;
• kādi dati tiek ievadīti un kurš pārbauda rezultātu;
• vai darbinieks var pamanīt kļūdu, apturēt procesu un mainīt lēmumu.

Sistēmas nodrošinātājs parasti atbild par produkta atbilstības izstrādi, dokumentāciju un lietošanas norādījumiem. Organizācija, kas sistēmu ievieš savā darbā, atbild par pareizu izmantošanu tai paredzētajā nolūkā, atbilstošu uzraudzību un savu pienākumu izpildi. Līgums ar programmatūras piegādātāju automātiski nepārceļ visu atbildību uz vienu pusi.

Tērzēšanas sistēmām un sintētiskam saturam jābūt atpazīstamam

Cilvēkam, kurš sazinās ar MI sistēmu, noteiktos gadījumos jābūt informētam, ka pretējā pusē nav cilvēks, ja vien tas jau nav acīmredzams. Tas var attiekties uz klientu apkalpošanas tērzētavām, virtuālajiem konsultantiem un citiem automatizētas saziņas risinājumiem.

Regula paredz arī caurskatāmības prasības noteiktam MI radītam vai pārveidotam saturam. Īpaši nozīmīgi ir dziļviltojumi un materiāli, kas var radīt maldīgu priekšstatu par īstu personu, notikumu vai izteikumu. Tomēr prasību apjoms atšķiras atkarībā no satura veida, izplatītāja lomas un regulā paredzētajiem izņēmumiem.

MI akts arī nenozīmē, ka ikviens automatizēts ieteikums kļūst aizliegts vai ka cilvēkam vienmēr ir tiesības saņemt identisku skaidrojumu. Līdztekus var būt piemērojamas personas datu aizsardzības, patērētāju tiesību un darba tiesību prasības.

Oficiālie avoti un nākamā pārbaude

Eiropas Komisijas skaidrojums apkopo riska kategorijas un pakāpenisko piemērošanas grafiku. Saistošās normas, definīcijas, izņēmumi un termiņi atrodami Regulas (ES) 2024/1689 tekstā.

Pirms jauna MI rīka iegādes vai būtiskas esošās sistēmas maiņas organizācijai jāpārbauda rīka paredzētais nolūks, sava loma piegādes ķēdē un tieši šim lietojumam piemērojamais datums. Lietotājam savukārt vērts meklēt skaidru norādi par MI iesaisti un iespēju būtisku lēmumu nodot cilvēka pārbaudei.

Avots: Eiropas Komisija