Eiropas Valodu diena: ko 26. septembris nozīmē Latvijai

Eiropas Valodu dienu atzīmē 26. septembrī. Latvijā tā ir iespēja runāt par trim saistītiem, bet atšķirīgiem jautājumiem: latviešu valodas vietu valstī, svešvalodu apguvi un Eiropas kultūras daudzveidību. Ģimenei vai skolai šī diena var kļūt par iemeslu izmēģināt valodu praksē — kaut vai salīdzinot, kā dažādās valodās nosauc ikdienas lietas.

Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centrs publicē dienai veltītus materiālus. Tie palīdz paskatīties uz valodu apguvi plašāk par atsevišķu mācību stundu: valodas lieto ceļojot, lasot, strādājot un sarunājoties ar cilvēkiem, kuru pieredze atšķiras no mūsējās.

Kā radās Eiropas Valodu diena

Eiropas Valodu dienas aizsākums saistīts ar 2001. gadu, kad Eiropas Padome un Eiropas Savienība kopīgi īstenoja Eiropas Valodu gadu. Pēc tā Eiropas Padome iedibināja ikgadēju dienu, kas atgādina par valodu apguvi un Eiropas valodu daudzveidību. Tāpēc 26. septembris nav vienas valodas vai vienas valsts svētki.

Te ir svarīga iestāžu atšķirība. Eiropas Padome un Eiropas Savienība ir atsevišķas organizācijas, lai gan abas ir saistītas ar Eiropas valodu un kultūras jautājumiem. Eiropas Valodu dienas materiālus uztur Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centrs. Savukārt Eiropas Savienības daudzvalodība ir nozīmīga arī tādēļ, ka tās iestādēm jāspēj sazināties ar dažādu dalībvalstu iedzīvotājiem viņu valodās.

Dienas galvenā doma ir vienkārša: valodu var sākt apgūt jebkurā vecumā, un vērtīga ir arī prasme saprast kaut ko vairāk nekā tikai savā ierastajā valodā. Tas nenozīmē, ka visiem jāprot daudzas valodas vienādā līmenī. Reizēm pirmais ieguvums ir spēja sasveicināties, izlasīt norādi vai atpazīt, kurā valodā cilvēks runā.

Kāpēc daudzvalodība Latvijā nav pretrunā latviešu valodai

Latvijā latviešu valoda ir valsts valoda. Šis statuss attiecas uz valsts un sabiedrisko dzīvi, un to nevajag jaukt ar cilvēka svešvalodu prasmēm. Angļu, vācu, franču vai citas valodas apguve nemaina latviešu valodas statusu. Tā dod papildu iespēju sazināties un piekļūt zināšanām.

Latvijas valodu vide ir daudzslāņaina. Līdzās latviešu valodai ikdienā dzirdamas arī citas valodas; daļai ģimeņu vairākas valodas ir mājas dzīves daļa. Sarunā par daudzvalodību vieta ir arī Latvijas pašu valodu mantojumam, tostarp lībiešu valodai un latgaliešu rakstu tradīcijai. Eiropas kultūras daudzveidību vieglāk saprast, ja vispirms pamana valodu dažādību sev apkārt.

Skolā šīs tēmas var skaidrot atsevišķi. Jautājums par valsts valodu ir jautājums par kopīgu publiskās saziņas pamatu Latvijā. Svešvalodu mācīšanās ir prasme, ko cilvēks attīsta savām vajadzībām. Eiropas Valodu diena savukārt aicina ievērot, ka katrā valodā glabājas cilvēku pieredze, literatūra un veidi, kā aprakstīt pasauli.

Šāds nošķīrums palīdz izvairīties no aplama priekšstata, ka vienas valodas stiprināšanai jāmazina interese par citām. Bērns var rūpīgi apgūt latviešu valodu un vienlaikus ar interesi mācīties kaimiņvalsts valodu vai valodu, ko lieto kāds klasesbiedrs. Svarīgs ir mācīšanās mērķis un cieņpilna attieksme pret sarunas partneri.

Ko ģimene vai skola var izdarīt 26. septembrī

Valodu dienai nav vajadzīgs liels pasākums. Noderīgāka var būt īsa nodarbe, kurā katrs kaut ko pasaka, uzklausa vai salīdzina. Izvēloties uzdevumu, der domāt par bērnu vecumu un valodām, ar kurām viņi jau saskaras.

• Izveidojiet vārdu karti. Izvēlieties piecus ikdienas vārdus un noskaidrojiet, kā tos saka ģimenes vai klasesbiedru zināmajās valodās. Pievienojiet izrunu, ja kāds to var parādīt.
• Salīdziniet vienu īsu tekstu. Atrodiet, piemēram, apsveikumu vairākās valodās. Pamaniet līdzīgus vārdus un atšķirīgas rakstzīmes, nemēģinot vienā reizē apgūt visu gramatiku.
• Lūdziet izstāstīt valodas pieredzi. Cilvēks var pastāstīt, kur pirmoreiz lietojis svešvalodu ārpus stundas un kas palīdzēja saprasties. Dalība ir brīvprātīga — nevienam nav jārunā visas klases priekšā tikai tādēļ, ka mājās lieto citu valodu.
• Izvirziet nelielu turpinājumu. Izvēlieties vienu dziesmu, grāmatas fragmentu vai ikdienas frāzi, pie kuras atgriezties arī pēc svētkiem. Atkārtošana palīdz vairāk nekā gara, vienreizēja vārdu saraksta iegaumēšana.

Ja aktivitāti rīko skolā, valodu dažādību var parādīt arī bez sacensības par to, kurš zina visvairāk. Katram skolēnam var dot iespēju izvēlēties valodu, par kuru viņš vēlas uzzināt, un vienu jautājumu, uz kuru meklēt atbildi. Tā uzmanības centrā paliek mācīšanās, nevis pieņēmumi par skolēna izcelsmi.

Ierosmes un materiālus var meklēt Eiropas Valodu dienas vietnē, ko uztur Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centrs. Izvēlieties vienu ideju, kuru iespējams izmēģināt 26. septembrī, un padomājiet, kā pie tās atgriezties nākamajā nedēļā.

Avots: European Centre for Modern Languages of the Council of Europe