Māte kopā ar meitu lasa grāmatu, pārrunājot stāstu mājīgā mājas vidē.

8. septembris: kā rakstpratība kļuva par drošības prasmi

Atverot Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas krājumu, vienā ekrānā sastopas dažādu laikmetu grāmatas, laikraksti un citi kultūras mantojuma materiāli. Tie atgādina, ka prasme lasīt nekad nav bijusi tikai burtu pazīšana. Tā noteikusi, vai cilvēks spēj uztvert sabiedrībā izplatīto informāciju, saprast savas tiesības un pieņemt pārdomātus lēmumus.

Katru gadu 8. septembrī UNESCO atzīmē Starptautisko rakstpratības dienu. Tās nozīme mūsdienās sniedzas tālāk par spēju izlasīt teikumu vai uzrakstīt savu vārdu: rakstpratība palīdz saprast līgumus, valsts paziņojumus un veselības norādes, kā arī pamanīt manipulāciju digitālajā vidē.

Autors: Go Uptime redakcija

Rakstītais vārds paplašināja cilvēka iespējas piedalīties sabiedrībā

Vēsturiskā prese un grāmatas ļauj ieraudzīt pasauli, kurā rakstītais teksts kļuva par arvien nozīmīgāku saikni starp cilvēku un valsti, darbu, izglītību un sabiedrisko dzīvi. Lasītājam bija jāspēj uztvert ne vien stāstus, bet arī sludinājumus, noteikumus, paziņojumus un praktiskus padomus.

Rakstpratība tādēļ pakāpeniski kļuva par līdzdalības priekšnoteikumu. Cilvēks, kurš spēja izlasīt dokumentu vai laikrakstu, varēja patstāvīgāk iegūt informāciju. Taču pati lasīšanas prasme vēl negarantēja pareizu izpratni. Bija nepieciešams pazīt valodu, teksta nolūku un apstākļus, kuros tas tapis.

Tieši šo atšķirību svarīgi saglabāt arī vēsturiskajā skatījumā. Nav pietiekami saskaitīt izdotās grāmatas vai skolas un no tā secināt visas sabiedrības rakstpratības līmeni. Cilvēku prasmes dažādos laikos, vietās un sabiedrības grupās nebija vienādas. Tādēļ nepārbaudīti procenti var radīt maldinošu priekšstatu par pagātni.

UNESCO rakstpratību saista ar cilvēktiesībām un attīstību

UNESCO Starptautisko rakstpratības dienu atzīmē katru gadu 8. septembrī, pievēršot uzmanību rakstpratībai kā cilvēktiesību un sabiedrības attīstības jautājumam. Šāds skatījums parāda, ka lasīšana un rakstīšana nav tikai individuāls sasniegums.

Ja cilvēkam ir grūti saprast rakstītu informāciju, tiek ierobežotas viņa iespējas mācīties, izmantot sabiedriskos pakalpojumus un aizstāvēt savas intereses. Šķērslis var rasties arī tad, ja teksts formāli ir pieejams, bet uzrakstīts pārlieku sarežģīti vai nav pielāgots lasītāja vajadzībām.

Tāpēc atbildība nav jāuzliek tikai lasītājam. Valsts iestādēm, uzņēmumiem, skolām, medijiem un veselības aprūpes iestādēm informācija jāveido skaidri. Saprotama valoda samazina kļūdu risku un palīdz cilvēkam rīkoties bez liekas starpniecības.

Mūsdienu rakstpratība sākas pēc teksta izlasīšanas

Šodien cilvēks var tehniski izlasīt gandrīz jebkuru paziņojumu, tomēr galvenais pārbaudījums ir tā satura izpratne. Ikdienas drošībai nepieciešams noteikt, ko teksts pieprasa, kādas būs rīcības sekas un vai sniegtā informācija ir uzticama.

Šī prasme ir īpaši svarīga vairākās situācijās:

  • līgumā jāatrod termiņi, maksājumi, izņēmumi un atteikuma nosacījumi;
  • valsts paziņojumā jānošķir pienākums no ieteikuma un jāievēro norādītais datums;
  • veselības informācijā jāsaprot devas, brīdinājumi un nepieciešamība konsultēties ar speciālistu;
  • digitālā ierakstā jāpārbauda autors, publicēšanas laiks, pierādījumi un sākotnējais avots;
  • aizdomīgā ziņā jāatpazīst steidzināšana, iebiedēšana un mēģinājums iegūt personas datus.

Rakstpratība šajā nozīmē pārklājas ar medijpratību un digitālo pratību. Lasītājam jāvērtē ne tikai teikuma saturs, bet arī platforma, izplatītājs un iespējamais mērķis. Attēls, virsraksts vai plaši pārpublicēts apgalvojums pats par sevi vēl nav pierādījums.

8. septembris: kā rakstpratība kļuva par drošības prasmi

Trīs jautājumi pirms rīcības

Praktisku pārbaudi var sākt ar trim jautājumiem: kas šo informāciju publicējis, uz kādiem pierādījumiem tā balstīta un ko no manis mēģina panākt? Ja teksts mudina rīkoties nekavējoties, atvērt saiti vai izpaust datus, der apstāties un atrast sākotnējo avotu citā veidā.

Svarīga ir arī prasme atzīt neskaidrību. Ja līguma punkts, medicīniska norāde vai iestādes lēmums nav saprotams, drošāka rīcība ir lūgt skaidrojumu, nevis minēt tā nozīmi. Funkcionāla rakstpratība ietver spēju pamanīt, ka informācija nav pilnībā saprasta.

Latvijas digitālais mantojums rāda, kā mainījusies lasīšanas vide

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka nodrošina piekļuvi digitalizētam Latvijas kultūras mantojumam. Vēsturiskā prese un grāmatas tajā var kalpot par sākumpunktu, lai pētītu, kā dažādos laikmetos informācija tika pasniegta un kādas zināšanas tika sagaidītas no lasītāja.

Meklējot materiālus par noteiktu gadu, vietu vai jēdzienu, iespējams salīdzināt valodas lietojumu, teksta uzbūvi un sabiedrībai adresēto paziņojumu formu. Vecā drukā, vēsturiskā rakstībā vai sava laikmeta terminoloģijā veidots teksts var prasīt papildu kontekstu. Tas uzskatāmi parāda, ka lasīšana vienmēr ir arī interpretācija.

Digitāls arhīvs neatceļ nepieciešamību kritiski izvērtēt atrasto. Jāpievērš uzmanība izdevuma nosaukumam, datumam, materiāla veidam un vēsturiskajiem apstākļiem. Atsevišķa publikācija var atklāt sava autora vai izdevuma skatījumu, bet tā automātiski nepārstāv visu Latvijas sabiedrību.

Kā izmantot vēsturisko presi atbildīgi

Vispirms der formulēt konkrētu jautājumu, piemēram, kā sabiedrībai skaidroti noteikumi, izglītība vai veselības jautājumi noteiktā laikposmā. Pēc tam viens un tas pats jēdziens jāmeklē vairākos materiālos, ņemot vērā agrākas vārdu formas un atšķirīgus apzīmējumus.

Drošākus secinājumus palīdz veidot vairāku avotu salīdzināšana. Jānošķir ziņa, reklāma, viedoklis un oficiāls paziņojums, jo katram teksta veidam ir cits nolūks. Ja materiālā minēts skaitlis, tas vēlams pārbaudāms pēc sākotnējā dokumenta vai plašāka pētījuma.

Droša sabiedrība ir atkarīga arī no saprotamiem tekstiem

Rakstpratības vēsture nav noslēgts stāsts par pāreju no analfabētisma uz lasīšanu. Mainoties informācijas videi, mainās arī prasmes, kas cilvēkam nepieciešamas. Papīra paziņojumam pievienojušies tiešsaistes līgumi, sociālo tīklu ieraksti, automātiski ģenerēts saturs un krāpnieciskas vēstules.

Tāpēc Starptautiskā rakstpratības diena atgādina par ļoti praktisku drošības jautājumu: vai cilvēks spēj saprast tekstu pietiekami labi, lai nepieņemtu sev kaitīgu lēmumu? Atbilde ir atkarīga gan no lasītāja prasmēm, gan no tā, cik godīgi, skaidri un pārbaudāmi informāciju veido tās publicētājs.

Vēsturiskie materiāli palīdz pamanīt, ka informācijas forma mainās, bet lasītāja pamatuzdevums saglabājas: noskaidrot, kas tiek apgalvots, kāpēc tas publicēts un vai ar pieejamajiem pierādījumiem pietiek, lai rīkotos.

Avots: UNESCO

Komentāri

Vēl nav komentāru. Esi pirmais!

Vairāk stāstu