2. septembris: kara beigas neatnesa Latvijai brīvību

Autors: Go Uptime redakcija
Publicēts 2026. gada 2. septembrī

1. gada 2. septembrī Tokijas līcī uz ASV karakuģa USS Missouri Japānas pārstāvji parakstīja kapitulācijas aktu. Šis dokuments formāli noslēdza Otro pasaules karu, taču Latvijai kara beigas neatnesa valstiskās neatkarības atjaunošanu — nacistisko okupāciju bija nomainījusi atkārtota padomju okupācija.

Kapitulācijas parakstīšana uz USS Missouri

Ceremonija notika uz USS Missouri klāja Tokijas līcī. Japānas un sabiedroto pārstāvju paraksti apliecināja Japānas padošanos un Potsdamas deklarācijas nosacījumu pieņemšanu.

ASV Nacionālā arhīva publicētais dokuments rāda, ka kapitulācijas akts bija īss, taču juridiski un politiski nozīmīgs. Tas nostiprināja Japānas bruņoto spēku bezierunu padošanos un pakļāva turpmāko valsts pārvaldi sabiedroto noteiktajai kārtībai.

Japāna par gatavību pieņemt kapitulācijas nosacījumus bija paziņojusi jau augustā. Imperatora paziņojums iedzīvotājiem tika pārraidīts 15. augustā, un aktīvā karadarbība lielākoties apstājās. Tomēr tieši 2. septembra parakstīšana kļuva par kara formālā noslēguma datumu.

Tādēļ Eiropas un visas pasaules kara beigas nav apzīmējamas ar vienu un to pašu datumu. Eiropā nacistiskās Vācijas sakāve tika nostiprināta maijā, bet karš Āzijā un Klusajā okeānā turpinājās līdz Japānas kapitulācijai.

Datumu līnija no Latvijas okupācijas līdz kara beigām

• 1940. gada 17. jūnijs — Padomju Savienība okupēja Latviju; augustā sekoja prettiesiska aneksija.
• 1941. gada vasara — Latvijas teritoriju okupēja nacistiskā Vācija.
• 1944.–1945. gads — Padomju Savienība atkārtoti okupēja Latvijas teritoriju.
• 1945. gada 8. maijs — stājās spēkā nacistiskās Vācijas bezierunu kapitulācija; karš Eiropā beidzās.
• 1945. gada 2. septembris — Japānas kapitulācijas akts formāli noslēdza Otro pasaules karu.
• 1990. gada 4. maijs — tika pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
• 1991. gada 21. augusts — Latvija atjaunoja pilnīgu valstisko neatkarību de facto.

Šī secība palīdz nošķirt trīs dažādus procesus: karadarbības beigas Eiropā, pasaules kara formālo noslēgumu un Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tie nebija viens notikums un nenotika vienā laikā.

Kāpēc Eiropā karš beidzās 8. maijā

Nacistiskās Vācijas bezierunu kapitulācija tika parakstīta 1945. gada maija sākumā, un tās nosacījumi stājās spēkā 8. maija vakarā pēc Centrāleiropas laika. Maskavā tobrīd jau bija sācies 9. maijs, tādēļ Padomju Savienībā un vēlāk Krievijā kara uzvaras piemiņai nostiprinājās cits datums.

Latvijas teritorijā Vācijas armijas grupējums Kurzemē kapitulēja 8. maijā. Tas izbeidza nacistiskās Vācijas militāro kontroli atlikušajā Latvijas daļā, tomēr neatjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti.

Karš turpinājās citā pasaules daļā. Sabiedrotie joprojām karoja pret Japānu, tādēļ 8. maijs apzīmē kara beigas Eiropā, nevis visa Otrā pasaules kara galīgo noslēgumu.

Latvijā vienu okupācijas režīmu nomainīja otrs

Latvija Otrajā pasaules karā nepiedalījās kā brīva valsts, kas pēc uzvaras varētu atjaunot kontroli pār savu teritoriju. Tās neatkarība jau 1940. gadā bija vardarbīgi pārtraukta Padomju Savienības okupācijas un prettiesiskās aneksijas rezultātā.

1. gadā padomju režīmu nomainīja nacistiskās Vācijas okupācija. Tās laikā Latvijā notika holokausts, nacistu terors, iedzīvotāju vajāšana, piespiedu mobilizācija un saimnieciska ekspluatācija. Kad 1944. gadā Latvijā atgriezās Sarkanā armija, netika atjaunotas neatkarīgās Latvijas valsts institūcijas un demokrātiskā iekārta.

Padomju vara atjaunoja 1940. gadā izveidoto okupācijas režīmu. Turpinājās politiskās represijas, iedzīvotāju izsūtīšana, cenzūra, īpašumu atsavināšana, kolektivizācija un mērķtiecīga sabiedrības pārveidošana.

Tādēļ 1944. un 1945. gada notikumus Latvijas valstiskuma kontekstā nav precīzi saukt par Latvijas “atbrīvošanu”. Var runāt par nacistiskās okupācijas beigām un Vācijas karaspēka sakāvi, taču tām nesekoja Latvijas iedzīvotāju brīvi izraudzīta valdība vai neatkarīgas valsts darbības atjaunošana.

Latvijas Okupācijas muzejs Latvijas 20. gadsimta pieredzi skaidro okupāciju pēctecības un valstiskās nepārtrauktības kontekstā. Neatkarīgās Latvijas valsts tiesiskā pastāvēšana netika izbeigta, lai gan okupācijas laikā tās vara faktiski nevarēja darboties savā teritorijā.

Vārdi “uzvara” un “atbrīvošana” nav savstarpēji aizstājami

Vēsturisko terminu izvēle ietekmē to, kā sabiedrība saprot piemiņas dienas. “Uzvara pār nacistisko Vāciju” raksturo militāru iznākumu. “Kara beigas Eiropā” norāda uz karadarbības noslēgumu noteiktā reģionā. Savukārt “atbrīvošana” nozīmētu arī brīvības un suverenitātes atgūšanu, kas Latvijā 1945. gadā nenotika.

Šis nošķīrums nenoliedz nacisma sagrāves nozīmi vai cilvēku prieku par karadarbības beigām. Tas ļauj vienlaikus atzīt nacistiskā režīma noziegumus, kara upuru ciešanas un faktu, ka Padomju Savienība Latvijā saglabāja prettiesisku varu.

Arī datumi prasa precīzu formulējumu:

• 1. maijs ir nacistiskās Vācijas kapitulācijas un kara beigu Eiropā datums;
• 1. maijs izriet no kapitulācijas spēkā stāšanās laika atšķirības Maskavā un padomju piemiņas tradīcijas;
• 1. septembris ir Japānas kapitulācijas akta parakstīšanas un Otrā pasaules kara formālā noslēguma datums;
• Latvijas brīvības atgūšana saistāma ar neatkarības atjaunošanas procesu 1990.–1991. gadā, nevis ar 1945. gada militāro iznākumu.

2. septembra nozīme mūsdienu piemiņas kultūrā

Japānas kapitulācijas akts atgādina, ka pasaules mēroga karš nenoslēdzās vienlaikus visos kontinentos. Eiropiešu vēsturiskajā atmiņā dominē maija datumi, savukārt Austrumāzijas un Klusā okeāna reģiona pieredzē centrāla vieta ir 1945. gada augustam un 2. septembrim.

Latvijas skatījumā tikpat svarīgi ir nošķirt kara noslēgumu no okupācijas beigām. Otrais pasaules karš beidzās 1945. gadā, bet Latvijas iedzīvotājiem vēl vairākas desmitgades nebija iespēju brīvi noteikt savas valsts politisko nākotni.

Tādēļ precīzs 2. septembra formulējums ir šāds: Japānas kapitulācija formāli noslēdza Otro pasaules karu, taču Latvijā turpinājās padomju okupācija. Latvijas valstiskā neatkarība tika atjaunota tikai pēc vairāk nekā četrdesmit sešiem gadiem.

Avots: ASV Nacionālais arhīvs