15. Saeimas vēlēšanas 3. oktobrī: vai aktivitāte būs virs 60%?

Autors: Go Uptime redakcija

2026. gada 3. oktobrī Latvijā paredzētas 15. Saeimas vēlēšanas, un viens no būtiskākajiem vēlēšanu vakara rādītājiem būs pilsoņu līdzdalība. Salīdzinājuma punkts ir iepriekšējās Saeimas vēlēšanas: Centrālā vēlēšanu komisija 2022. gadā reģistrēja 59,43% aktivitāti. Prognozes jautājums ir precīzs — vai galīgais CVK rādītājs šoreiz būs lielāks par 60,00%?

Prognozes robeža īsumā

• Jautājums: vai CVK galīgā vēlētāju aktivitāte pārsniegs 60,00%?
• Termiņš: prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī.
• JĀ: CVK publicētais galīgais rādītājs ir vismaz 60,01%.
• NĒ: galīgais rādītājs ir tieši 60,00% vai zemāks.
• Izšķirošais avots: CVK galīgie 15. Saeimas vēlēšanu rezultāti, ieskaitot balsis Latvijā un ārvalstīs.

Šī robeža ir tuvu iepriekšējam rezultātam. Lai 2026. gada aktivitāte pārsniegtu 60%, tai jābūt vismaz par 0,58 procentpunktiem augstākai nekā 2022. gada oficiālie 59,43%. Pat nelielas izmaiņas balsstiesīgo skaitā vai ārvalstīs nobalsojušo aktivitātē var kļūt nozīmīgas.

Kāpēc Saeimas vēlēšanas notiks tieši 3. oktobrī

Latvijas Republikas Satversmes 10. pants nosaka, ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. Savukārt 11. pants paredz, ka Saeimas vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā šis datums ir 3. oktobris.

Tādējādi vēlēšanu diena neizriet no atsevišķa politiska lēmuma par ērtāko datumu. Tā ir nosakāma pēc Satversmē paredzētā regulārā vēlēšanu cikla. Šis kalendārs arī dod skaidru robežu prognozes jautājumam: vēlētāju faktiskā līdzdalība kļūs zināma pēc balsošanas un rezultātu apkopošanas.

1. Saeimas vēlēšanās pilsoņi noteiks parlamenta sastāvu nākamajiem četriem gadiem. Pēc tam jaunievēlētajai Saeimai būs jāiesaistās valdības izveides procesā, tostarp lemjot par Ministru kabineta apstiprināšanu.

59,43% ir galvenais salīdzinājuma punkts

Centrālās vēlēšanu komisijas 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti rāda, ka 2022. gada 1. oktobrī vēlētāju aktivitāte sasniedza 59,43%. Tas ir tuvākais pilna Saeimas vēlēšanu cikla atskaites punkts 2026. gada prognozei.

Tomēr iepriekšējais rezultāts pats par sevi neparedz nākamo. Četru gadu laikā var mainīties balsstiesīgo iedzīvotāju skaits, vēlētāju ģeogrāfiskais sadalījums, balsošanas pieejamība un sabiedrības interese par politisko izvēli. Aktivitāti var ietekmēt arī priekšvēlēšanu konkurence un tas, cik nozīmīgas vēlētājiem šķiet atšķirības starp kandidātu sarakstiem.

Ceļš uz JĀ rezultātu

JĀ iznākumam nepieciešams, lai CVK galīgajā apkopojumā publicētu aktivitāti virs 60,00%. Salīdzinājumā ar 2022. gadu tam nav vajadzīgs ļoti liels procentuāls lēciens, taču robežas tuvums nozīmē, ka izšķiroši var būt arī salīdzinoši nelieli vēlētāju skaita pieaugumi vairākos reģionos un ārvalstu iecirkņos.

Augstāka interese par vēlēšanu iznākumu, aktīva priekšvēlēšanu kampaņa un ērta balsošanas organizācija var veicināt lielāku līdzdalību. Tomēr līdz vēlēšanu dienai nav iespējams droši noteikt, vai šo apstākļu kopējā ietekme būs pietiekama 60% robežas pārvarēšanai.

Ceļš uz NĒ rezultātu

NĒ būs spēkā, ja galīgā aktivitāte būs 60,00% vai zemāka. Šajā iznākumā ietilpst gan būtisks līdzdalības kritums, gan gandrīz nemainīgs rezultāts, piemēram, 59,90%, gan precīzi 60,00%.

Tādēļ formulējums “sasniegt 60%” nav tas pats, kas “pārsniegt 60%”. Prognozes atrisināšanai robeža ir stingra: vienāds rezultāts nav pietiekams JĀ iznākumam.

Kā CVK nosaka kopējo vēlētāju aktivitāti

Vēlētāju aktivitāte parāda, kāda daļa no balsstiesīgo kopuma ir piedalījusies vēlēšanās. Aprēķina pamatā ir nobalsojušo vēlētāju skaits attiecībā pret attiecīgajā oficiālajā uzskaitē iekļauto balsstiesīgo skaitu, rezultātu izsakot procentos.

Kopējais Latvijas rādītājs nav tikai Rīgas, novadu vai citu Latvijas teritorijā izveidoto iecirkņu vidējais procents. CVK apkopo faktiskos skaitļus no vēlēšanu iecirkņiem un citām likumā paredzētajām balsošanas formām. Nacionālajā kopsavilkumā tiek ņemta vērā arī Latvijas pilsoņu balsošana ārvalstīs.

Tas ir svarīgi, jo atsevišķu iecirkņu procentus nevar vienkārši saskaitīt un izdalīt ar iecirkņu skaitu. Iecirkņiem ir atšķirīgs balsstiesīgo un nobalsojušo skaits, tādēļ kopējo aktivitāti nosaka no apkopotajiem skaitļiem, nevis no vienkārša iecirkņu procentu vidējā.

Piemēram, mazs iecirknis ar ļoti augstu aktivitāti nevar ietekmēt valsts rādītāju tikpat daudz kā liels iecirknis ar tūkstošiem balsstiesīgo. Tieši tāpēc prognozes atrisināšanai jāizmanto CVK publicētais valsts kopējais rādītājs, nevis atsevišķu pašvaldību vai ārvalstu iecirkņu rezultāti.

Ko vēlēšanu vakarā nozīmēs provizoriskie dati

Vēlēšanu vakarā aktivitātes skaitļi parasti mainās, kamēr CVK saņem un apkopo informāciju no arvien lielākas iecirkņu daļas. Agrīns rādītājs virs vai zem 60% vēl nav galīgā atbilde, ja datos trūkst daļas Latvijas vai ārvalstu iecirkņu.

Lasot provizorisko informāciju, svarīgi pārbaudīt:

• cik iecirkņu dati jau ir iekļauti kopējā rādītājā;
• vai saņemta informācija no ārvalstu iecirkņiem;
• vai skaitlis ir atzīmēts kā provizorisks vai galīgs;
• vai pēc sākotnējās publicēšanas nav veikti precizējumi.

Ja vēlēšanu nakts ekrānā uz brīdi redzami 60,1%, tas vēl automātiski nenozīmē JĀ. Tāpat provizoriski 59,9% neizšķir prognozi par labu NĒ. Vēlāk pievienoti iecirkņi, pārbaudīti protokoli un datu precizējumi var pārbīdīt kopējo rezultātu pāri robežai.

Izšķirošs būs tikai CVK galīgais 15. Saeimas vēlēšanu aktivitātes rādītājs. Ja CVK sākotnēji publicēs provizorisku kopsavilkumu un vēlāk to precizēs, prognoze jāvērtē pēc galīgās oficiālās publikācijas.

Ko līdzdalība nozīmē Saeimas un valdības mandātam

60% robežas pārvarēšana pati par sevi nepiešķirtu Saeimai papildu juridiskas pilnvaras. Arī rezultāts zem šīs robežas automātiski neatceltu vēlēšanu iznākumu. Taču aktivitātei ir politiska un sabiedriska nozīme, jo tā rāda, cik plaša balsstiesīgo daļa ir iesaistījusies parlamenta izvēlē.

Augstāka līdzdalība var stiprināt priekšstatu, ka jaunās Saeimas sastāvs balstās plašākā vēlētāju iesaistē. Tas var būt svarīgi brīdī, kad partijas vienojas par koalīciju, valdības prioritātēm un politiski sarežģītiem lēmumiem.

Zemāka aktivitāte savukārt var pastiprināt diskusiju par nebalsošanas iemesliem, uzticēšanos partijām un to, vai politiskā sistēma pietiekami sasniedz dažādas sabiedrības grupas. Tomēr aktivitātes procents neparāda, kāpēc konkrēti cilvēki nav balsojuši, tādēļ no viena skaitļa nevar izdarīt pilnīgus secinājumus par sabiedrības attieksmi.

Vēlētāju līdzdalība arī nav tas pats, kas atbalsts nākamajai valdībai. Vēlētāji balso par kandidātu sarakstiem, bet valdību izveido politisko sarunu un Saeimas vairākuma procesā. Aktivitāte raksturo iesaistes plašumu, nevis vienotu piekrišanu konkrētai koalīcijai.

Galīgais CVK rādītājs dos viennozīmīgu atbildi

Pēc iecirkņu datu apkopošanas galvenais pārbaudāmais skaitlis būs CVK publicētā kopējā vēlētāju aktivitāte. JĀ iznākumam tai jābūt lielākai par 60,00%; 60,00% vai jebkurš zemāks rādītājs nozīmēs NĒ.

Līdz tam 2022. gada 59,43% rezultāts rāda tikai to, cik tuvu iepriekšējās vēlēšanas bija noteiktajai robežai. Nākamais būtiskais pārbaudes brīdis būs 2026. gada 3. oktobra vēlēšanu vakars, bet galīgo atbildi sniegs tikai CVK pabeigtais rezultātu apkopojums.

Avots: Likumi.lv