1. septembra laiks: pirms ceļa uz skolu jāpārbauda prognoze

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācijā, kas pievienota šim kopsavilkumam, nav norādīts jaunākā atjauninājuma laiks, 1. septembra rīta temperatūra, nokrišņu iespējamība, vējš vai aktuālie brīdinājumi. Tāpēc būtiskāko atšķirību starp Rīgu, Kurzemi, Vidzemi, Zemgali un Latgali pašlaik nevar droši nosaukt. Ģimenēm pirms iziešanas jāatver LVĢMC prognoze un brīdinājumu karte, jo lietus, migla vai stiprākas vēja brāzmas var ietekmēt gan apģērba izvēli, gan ceļam vajadzīgo laiku.

Ko jaunākajā prognozē pārbaudīt pirms iziešanas

Rīta plānu nevajadzētu balstīt uz iepriekšējās dienas prognozē redzētiem skaitļiem. Laikapstākļu aprēķini tiek precizēti, un tieši jaunākajā LVĢMC atjauninājumā jāmeklē temperatūra skolas ceļa laikā, nokrišņu raksturs un vēja stiprums konkrētajā vietā.

Svarīgākie pārbaudāmie rādītāji ir:

• zemākā un augstākā gaisa temperatūra no rīta;
• lietus iespējamība un paredzamais nokrišņu laiks;
• vēja virziens, vidējais ātrums un iespējamās brāzmas;
• migla vai citi apstākļi, kas var pasliktināt redzamību;
• spēkā esoša brīdinājuma līmenis, teritorija un beigu laiks.

Šim materiālam norādītie oficiālie avoti apstiprina, ka aktuālā prognoze pieejama LVĢMC prognožu sadaļā, bet brīdinājumi — centra brīdinājumu kartē. Tie neietver konkrētus šā rīta mērījumus vai reģionālos diapazonus, tādēļ skaitļus aizstāt ar minējumiem nebūtu droši.

Rīgā un reģionos apstākļi jāvērtē atsevišķi

Vienots apgalvojums par laiku visā Latvijā var būt maldinošs. Nokrišņi vienā valsts daļā var sākties agrāk nekā citā, bet piekrastē vējš var atšķirties no apstākļiem iekšzemē. Arī temperatūra pilsētas centrā un atklātā lauku teritorijā var nebūt vienāda.

Rīgā jāpārbauda ne tikai nokrišņi, bet arī redzamība un satiksmes apstākļi intensīvākajās ielās. Kurzemē īpaša uzmanība jāpievērš vējam piekrastē. Vidzemē un Latgalē svarīga var būt zemākā rīta temperatūra un vietēja migla, savukārt Zemgalē jāvērtē nokrišņu laiks un redzamība uz atklātiem ceļu posmiem. Tie ir pārbaudes punkti, nevis apstiprināta prognoze par konkrētiem laikapstākļiem.

Ja LVĢMC kartē kādam reģionam redzams brīdinājums, jāizlasa tā apraksts un teritoriālais tvērums. Brīdinājums vienā novadā automātiski nenozīmē tādus pašus apstākļus visā reģionā.

Apģērbs, lietussargs un drošāks ceļš uz skolu

Kamēr konkrētā vietējā prognoze nav pārbaudīta, praktiskākā izvēle ir apģērbs vairākās vieglās kārtās un slēgti apavi. Plānu lietus jaku ir vieglāk ielikt somā nekā paļauties tikai uz lietussargu, īpaši tad, ja prognozētas vēja brāzmas.

Lietussargs noder, ja gaidāms neliels lietus un vējš ir vājš. Stiprākā vējā bērnam drošāka var būt jaka ar kapuci, kas neaizņem vienu roku un netraucē šķērsot ielu. Atstarojošs elements palīdz autovadītājiem bērnu pamanīt pelēcīgā rītā, lietū vai miglā.

Autovadītājiem slapjš segums un sliktāka redzamība nozīmē garāku bremzēšanas ceļu. Ja aktuālā prognoze rāda lietu, miglu vai stipras brāzmas, izbraukšanai vērts paredzēt papildu laiku, samazināt ātrumu un neplānot ierašanos pēdējā brīdī. Precīzu papildu minūšu skaitu nevar noteikt tikai pēc valsts mēroga prognozes — tas atkarīgs arī no maršruta un satiksmes.

Brīdinājumu karte jāpārbauda atkārtoti no rīta

Prognoze var tikt precizēta arī pēc vakara plānu sastādīšanas. Tādēļ tieši pirms došanās ceļā vēlreiz jāatver LVĢMC brīdinājumu karte un jāizvēlas sava atrašanās vieta vai maršruts.

Jāpievērš uzmanība brīdinājuma sākuma un beigu laikam, apdraudējuma veidam un skartajai teritorijai. Ja brīdinājums attiecas uz skolas ceļa laiku, ģimenei jāpielāgo izbraukšanas brīdis, apģērbs un pārvietošanās veids. Ja kartē brīdinājuma nav, tas pats par sevi negarantē sausu ceļu vai nevainojamu redzamību — jāizlasa arī vietējā prognoze.

Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs